Atšķirības starp "Dolgorukiji" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Dolgoruki Furst Wappen.png|right|thumb|250px|]]
 
[[Attēls:Dolgoruki Furst Wappen.png|right|thumb|250px|]]
kņazi '''Dolgorukiji''' jeb '''Dolgorukovi''' (''князья Долгорукие, Долгоруковы'', vc. ''Fürst Dolgoruki'') – sena muižniecības dzimta senkrievu kņazistēs, [[Maskavija|Maskavijā]], Krievijas impērijā. Dzimtas aizsācējs ir Čerņigovas kņaza (''Михаил Всеволодович, князь Черниговский; 1179-1246'') pēctecis septītajā paaudzē Ivans Oboļenskis (''Иван Андреевич, князь Оболенский''; ~1400-?), sava atriebīgā rakstura dēļ iesaukts par Garroci (''Долгорукий''). XVII gs. dzimtasadalījusies 3 pamatlīnijās ar mazākiem atzariem.
+
kņazi '''Dolgorukiji''' jeb '''Dolgorukovi''' (''князья Долгорукие, Долгоруковы'', vc. ''Fürst Dolgoruki'') – sena muižniecības dzimta senkrievu kņazistēs, [[Maskavija|Maskavijā]], Krievijas impērijā. Dzimtas aizsācējs ir Čerņigovas kņaza (''Михаил Всеволодович, князь Черниговский; 1179-1246'') pēctecis septītajā paaudzē Ivans Oboļenskis (''Иван Андреевич, князь Оболенский''; ~1400-?), sava atriebīgā rakstura dēļ iesaukts par Garroci (''Долгорукий''). XVII gs. dzimta sadalījusies 3 pamatlīnijās ar mazākiem atzariem.
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai arī piederēja īpašumi – 1759. gadā Dolgorukiji ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai arī piederēja īpašumi – 1759. gadā Dolgorukiji ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].

Pašreizējā versija, 2018. gada 26. decembris, plkst. 10.19

Dolgoruki Furst Wappen.png

kņazi Dolgorukiji jeb Dolgorukovi (князья Долгорукие, Долгоруковы, vc. Fürst Dolgoruki) – sena muižniecības dzimta senkrievu kņazistēs, Maskavijā, Krievijas impērijā. Dzimtas aizsācējs ir Čerņigovas kņaza (Михаил Всеволодович, князь Черниговский; 1179-1246) pēctecis septītajā paaudzē Ivans Oboļenskis (Иван Андреевич, князь Оболенский; ~1400-?), sava atriebīgā rakstura dēļ iesaukts par Garroci (Долгорукий). XVII gs. dzimta sadalījusies 3 pamatlīnijās ar mazākiem atzariem.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai arī piederēja īpašumi – 1759. gadā Dolgorukiji ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Resursi internetā par šo tēmu