Atšķirības starp "Fašisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Fašisms''' (it. ''fascismo'', no lat. ''fascio'' - "saišķis, kūlis") - galēji labēja ideoloģija Itālijā XX gs. pirmajā pusē, kuras kodols ir valsts kā nacionālās konsolidācijas pamatstruktūras idealizācija. Cilvēka individuālā dzīve un brīvība iespējama tikai esot valsts struktūrā kā tās organiska sastāvdaļa. "Nekādas individuālās vērtības nevar pastāvēt ārpus valsts – šajā ziņā fašisms ir totalitārs, jo fašisma valsts ir visu vērtību sintēze, kas vada un attīsta tautas dzīvi (..) nācija nav vis rase, bet gan no vēstures nākoša grupa, t.i. vairākums, ko saliedē viena ideja, valstsgriba (..) ne nācija rada valsti, bet gan valsts rada nāciju, dodot tautai kopēju morālu vienotību un gribu, tātad optimālu pastāvēšanu" ([[Benito Musolini]] "Fašisma doktrīna", 1932). | '''Fašisms''' (it. ''fascismo'', no lat. ''fascio'' - "saišķis, kūlis") - galēji labēja ideoloģija Itālijā XX gs. pirmajā pusē, kuras kodols ir valsts kā nacionālās konsolidācijas pamatstruktūras idealizācija. Cilvēka individuālā dzīve un brīvība iespējama tikai esot valsts struktūrā kā tās organiska sastāvdaļa. "Nekādas individuālās vērtības nevar pastāvēt ārpus valsts – šajā ziņā fašisms ir totalitārs, jo fašisma valsts ir visu vērtību sintēze, kas vada un attīsta tautas dzīvi (..) nācija nav vis rase, bet gan no vēstures nākoša grupa, t.i. vairākums, ko saliedē viena ideja, valstsgriba (..) ne nācija rada valsti, bet gan valsts rada nāciju, dodot tautai kopēju morālu vienotību un gribu, tātad optimālu pastāvēšanu" ([[Benito Musolini]] "Fašisma doktrīna", 1932). | ||
| − | Noliedza gan liberālismu ar tā akcentu uz cilvēka individuālismu, gan nacismu ar tā rasu teoriju, gan komunismu ar tā internacionālismu un šķiru teoriju. Nākot pie varas 1922. gadā, īstenoja fašisma ideju ieviešanu dzīvē, realizējot diktatūru, vienpartijas sistēmu, masu mobilizāciju, oponentu apspiešanu, intensīvu propagandu. | + | Noliedza gan liberālismu ar tā akcentu uz cilvēka individuālismu, gan [[Nacisms|nacismu]] ar tā [[Rasu teorija|rasu teoriju]], gan [[Komunims|komunismu]] ar tā internacionālismu un [[Šķira|šķiru]] teoriju. Nākot pie varas 1922. gadā, īstenoja fašisma ideju ieviešanu dzīvē, realizējot diktatūru, vienpartijas sistēmu, masu mobilizāciju, oponentu apspiešanu, intensīvu propagandu. |
Ideoloģiski visai tuvas fašismam bija dažādi politiski strāvojumi arī citur, sākot no integrālnacionālistiem Francijā, nacionālsindikālistiem Spānijā, un beidzot ar Baltijas valstu autoritārajiem režīmiem Austrumeiropā. | Ideoloģiski visai tuvas fašismam bija dažādi politiski strāvojumi arī citur, sākot no integrālnacionālistiem Francijā, nacionālsindikālistiem Spānijā, un beidzot ar Baltijas valstu autoritārajiem režīmiem Austrumeiropā. | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 28. janvāris, plkst. 08.50
Fašisms (it. fascismo, no lat. fascio - "saišķis, kūlis") - galēji labēja ideoloģija Itālijā XX gs. pirmajā pusē, kuras kodols ir valsts kā nacionālās konsolidācijas pamatstruktūras idealizācija. Cilvēka individuālā dzīve un brīvība iespējama tikai esot valsts struktūrā kā tās organiska sastāvdaļa. "Nekādas individuālās vērtības nevar pastāvēt ārpus valsts – šajā ziņā fašisms ir totalitārs, jo fašisma valsts ir visu vērtību sintēze, kas vada un attīsta tautas dzīvi (..) nācija nav vis rase, bet gan no vēstures nākoša grupa, t.i. vairākums, ko saliedē viena ideja, valstsgriba (..) ne nācija rada valsti, bet gan valsts rada nāciju, dodot tautai kopēju morālu vienotību un gribu, tātad optimālu pastāvēšanu" (Benito Musolini "Fašisma doktrīna", 1932).
Noliedza gan liberālismu ar tā akcentu uz cilvēka individuālismu, gan nacismu ar tā rasu teoriju, gan komunismu ar tā internacionālismu un šķiru teoriju. Nākot pie varas 1922. gadā, īstenoja fašisma ideju ieviešanu dzīvē, realizējot diktatūru, vienpartijas sistēmu, masu mobilizāciju, oponentu apspiešanu, intensīvu propagandu.
Ideoloģiski visai tuvas fašismam bija dažādi politiski strāvojumi arī citur, sākot no integrālnacionālistiem Francijā, nacionālsindikālistiem Spānijā, un beidzot ar Baltijas valstu autoritārajiem režīmiem Austrumeiropā.
