Atšķirības starp "Autonomā padomju sociālistiskā republika" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Autonomā padomju sociālistiskā republika''', '''APSR''' (kr. ''Автономная советская социалистическая республика, ССР'') - autonomijas forma, administratīvi teritoriāla vienība [[PSRS]] kādas no [[PSR]] sastāvā. Tika izveidotas | + | '''Autonomā padomju sociālistiskā republika''', '''APSR''' (kr. ''Автономная советская социалистическая республика, ССР'') - autonomijas forma, administratīvi teritoriāla vienība [[PSRS]] kādas no [[PSR]] sastāvā. Tika izveidotas, lai juridiski garantētu deklarētās tautu pašnoteikšanās tiesības mazākumtautību blīvi apdzīvotā teritorijā, kas bija pārāk nenozīmīga, lai tajā izveidotu PSR. Katrai APSR bija sava [[konstitūcija]], likumdevēja institūcija (Augstākā padome) un valdība (Ministru padome), kas bija pakļautas PSR pārvaldei. APSR nebija juridisku tiesību izstāties no PSRS. 1980. gados PSRS teritorijā pastāvēja 20 APSR: Krievijas PFSR - [[Baškīrijas APSR]], [[Burjatijas APSR]], [[Čečenijas-Ingušijas APSR]], [[Čuvašijas APSR]], [[Dagestānas APSR]], Jakutijas APSR]], [[Kabardijas-Balkārijas APSR]], [[Kalmikijas APSR]], [[Karēlijas APSR]], [[Komi APSR]], [[Mari APSR]], [[Mordvijas APSR]], [[Tatārijas APSR]], [[Tuvas APSR]], [[Udmurtijas APSR]], [[Ziemeļosetijas APSR]]; [[Gruzijas PSR]] - [[Abhāzijas APSR]], [[Adžārijas APSR]]; [[Azerbaidžānas PSR]] - [[Nahičevanas APSR]]; [[Uzbekijas PSR]] - [[Karakalpakijas APSR]]. 1990. gados lielākā daļa APSR mainīja savu statusu, pasludinot sevi par "suverēnām republikām Krievijas sastāvā" (''республика в составе Российской Федерации''). Savukārt tajās APSR, kuras atradās no PSRS izstājušos valstu teritorijās, to autonomijas statuss vai nu tika likvidēts (piemēram, Adžārija Gruzijā), vai tās ar ieročiem rokās panāca ''de facto'' neatkarību, t.i. juridiski neatzīto valstu statusu (piemēram, Abhāzija Gruzijā). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 10. decembris, plkst. 07.47
Autonomā padomju sociālistiskā republika, APSR (kr. Автономная советская социалистическая республика, ССР) - autonomijas forma, administratīvi teritoriāla vienība PSRS kādas no PSR sastāvā. Tika izveidotas, lai juridiski garantētu deklarētās tautu pašnoteikšanās tiesības mazākumtautību blīvi apdzīvotā teritorijā, kas bija pārāk nenozīmīga, lai tajā izveidotu PSR. Katrai APSR bija sava konstitūcija, likumdevēja institūcija (Augstākā padome) un valdība (Ministru padome), kas bija pakļautas PSR pārvaldei. APSR nebija juridisku tiesību izstāties no PSRS. 1980. gados PSRS teritorijā pastāvēja 20 APSR: Krievijas PFSR - Baškīrijas APSR, Burjatijas APSR, Čečenijas-Ingušijas APSR, Čuvašijas APSR, Dagestānas APSR, Jakutijas APSR]], Kabardijas-Balkārijas APSR, Kalmikijas APSR, Karēlijas APSR, Komi APSR, Mari APSR, Mordvijas APSR, Tatārijas APSR, Tuvas APSR, Udmurtijas APSR, Ziemeļosetijas APSR; Gruzijas PSR - Abhāzijas APSR, Adžārijas APSR; Azerbaidžānas PSR - Nahičevanas APSR; Uzbekijas PSR - Karakalpakijas APSR. 1990. gados lielākā daļa APSR mainīja savu statusu, pasludinot sevi par "suverēnām republikām Krievijas sastāvā" (республика в составе Российской Федерации). Savukārt tajās APSR, kuras atradās no PSRS izstājušos valstu teritorijās, to autonomijas statuss vai nu tika likvidēts (piemēram, Adžārija Gruzijā), vai tās ar ieročiem rokās panāca de facto neatkarību, t.i. juridiski neatzīto valstu statusu (piemēram, Abhāzija Gruzijā).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 72. lpp.
