Atšķirības starp "Karalis" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 08.04

Karalis (no franku valdnieka Kārļa Lielā kristītā vārda latinizētās versijas Carolus) - karalistē valdoša monarha tituls, kas izplatīts Eiropā. Sieviešu dzimtē karaliene. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. Žečpospoļitā). Agrajos viduslaikos karali ievēlēja no lielo feodāļu vidus, tam piederēja tikai militāro un tiesu vara, bet vēlāk tituls kļuva mantojams un statuss guva reliģiska rakstura iezīmes (karaļa vara nāk no Dieva). Romāņu kultūras ietekmē karalis kļuva par absolūtu majestāti, iegūstot t.s. majestātes tiesības pār zemi, pavalstniekiem un karaspēku. Jaunajos laikos karaļu vara Eiropā pakāpeniski tika ierobežota (vietām pat likvidēta), un karaļu tiesisko stāvokli valstī sāka noteikt valsts konstitūcija.

Nosaukums citās valodās:

• krieviski: Король
• poliski: Krôl
• čehiski: Krāl
• lietuviski: Karālius
• ungāriski: Kirāly

Romāņu zemēs no latīņu: Rex, Regis (valdnieks, aizbildnis)

• franciski: Roi
• itāliski: Re
• spāniski: Rey

Ģermāņu zemēs no gotu: kuni, senaugšvācu: kunni (vadonis, kungs)

• vāciski: König
• angliski: King
• dāniski: Konung, Koning
• zviedriski: Kung

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Karaļa varas tiesiskais un reālais statuss - rakstu krājums (krievu val.)