Atšķirības starp "Agripa Skeptiķis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Agripa''' - filosofs [[Romas valsts|Senajā Romā]], I-II gs. mijā, vēlīnā [[Skepticisms|skepticisma]] pārstāvis. Par viņa privāto un sabiedrisko dzīvi praktiski nekas nav zināms. Filosofijā papildinājis [[Enesidēms|Enesidēma]] ''desmit dropus'' ar vēl pieciem argumentiem par labu pasaules objektīvas izzināšanas neiespējamībai. | + | '''Agripa''' (lat. ''Agrippa stepticus'') - filosofs [[Romas valsts|Senajā Romā]], I-II gs. mijā, vēlīnā [[Skepticisms|skepticisma]] pārstāvis. Par viņa privāto un sabiedrisko dzīvi praktiski nekas nav zināms. Filosofijā papildinājis [[Enesidēms|Enesidēma]] ''desmit dropus'' ar vēl pieciem argumentiem par labu pasaules objektīvas izzināšanas neiespējamībai: 1) uzskatu bezgalīgā dažādība un subjektu izglītības, talantu un raksturu atšķirības neļauj nonākt pie vienotas un neapgāžamas koncepcijas; 2) jebkurš pierādījums balstās uz cita pierādījuma, kurš, savukārt, pamatots ar nākošo pierādījumu un tā līdz bezgalībai; 3) jebkurš priekšstats ir nosacīts, atkarīgs no subjekta un uztveres objektīvajiem apstākļiem; 4) visas savstarpējo pierādījumu ķēdes pašā sākumā praktiski vienmēr ir nepierādāms apgalvojums; 5) domāšanas patiesums pamatojas uz pieredzes faktiem, savukārt tie balstās pieredzes noteiktajā domāšanā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 15. janvāris, plkst. 16.28
Agripa (lat. Agrippa stepticus) - filosofs Senajā Romā, I-II gs. mijā, vēlīnā skepticisma pārstāvis. Par viņa privāto un sabiedrisko dzīvi praktiski nekas nav zināms. Filosofijā papildinājis Enesidēma desmit dropus ar vēl pieciem argumentiem par labu pasaules objektīvas izzināšanas neiespējamībai: 1) uzskatu bezgalīgā dažādība un subjektu izglītības, talantu un raksturu atšķirības neļauj nonākt pie vienotas un neapgāžamas koncepcijas; 2) jebkurš pierādījums balstās uz cita pierādījuma, kurš, savukārt, pamatots ar nākošo pierādījumu un tā līdz bezgalībai; 3) jebkurš priekšstats ir nosacīts, atkarīgs no subjekta un uztveres objektīvajiem apstākļiem; 4) visas savstarpējo pierādījumu ķēdes pašā sākumā praktiski vienmēr ir nepierādāms apgalvojums; 5) domāšanas patiesums pamatojas uz pieredzes faktiem, savukārt tie balstās pieredzes noteiktajā domāšanā.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp.
