Atšķirības starp "Anaksagors no Klazomenām" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Anaksagors no Klazomenām''' (''Ἀναξαγόρας'' - ''Anaxagoras'', ap 500–428 p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, matemātiķis, astronoms. Dzimis Klazomenās (''Κλαζομεναί''), [[Mazāzija|Mazāzijā]], 45 gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi [[Atēnas|Atēnās]], kur pirmo reizi vēsturē sācis publiski uzstāties ar savām domām. Viņa skolnieku vidū bija [[Perikls]], [[Tukidīds]], [[Arhelājs]], [[Eiripīds]] u.c. ievērojamas tā laika personības. Tiek uzskatīts par Atēnu filosofu skolas pamatlicēju. Apsūdzēts ateismā, notiesāts uz nāvi (sodu nomainot uz [[Ostrakisms|ostrakismu]]), pametis Atēnas un pārcēlies uz Lampasku, kur pavadīja dzīves pēdējos gadus. Savos darbos postulēja kvalitatīvi bezgalīgi daudzveidīgus matērijas pirmelementus jeb "lietu sēklas", kas vēlāk tika nosaukti par "homoiomērijām" (''homoiomereiai''), no kuru dažādām kombinācijām veidota visa eksistējošā pasaule (tās nav domātas elementārdaļiņas mūsdienu izpratnē, jo to vidū uzskaititas tādas vielas kā, piemēram, koks un gaļa). Par virzošo spēku, kas nosaka šo elementārdaļiņu savienošanos vai atdalīšanos, Anaksagors uzskatīja prātu (''nοῦς'' - ''nūsa''), ko viņš iedomājās kā vēl vieglāku un smalkāku vielu vai spēku, kas caurstrāvo matēriju, taču nav tās daļa. Pasaules izcelšanos skaidroja kā sākotnējā haosā esošās vielas sakārtošanos virpuļveida kustības rezultātā: savstarpēji līdzīgās homeomērijas pievilkās, nesavienojamās - atgrūdās (katrā lietā ir visas homeomērijas, taču atkarībā no tā, kādas homeomērijas konkrētajā lietā ir vairākumā, lietas atšķiras viena no otras). Šo ideju dēļ vēlāk Anaksagoram piedēvēts gan [[deisms]], gan [[materiālisms]] uzskatos. No Anaksagora sacerējumiem līdz mūsu dienām ir saglabājušies apmēram 20 filozofisko darbu fragmenti, galvenokārt pateicoties [[Neoplatonisms|neoplatoniķim]] Simplikijam.
+
'''Anaksagors no Klazomenām''' (''Ἀναξαγόρας'' - ''Anaxagoras'', ap 500–428 p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, matemātiķis, astronoms. Dzimis Klazomenās (''Κλαζομεναί''), [[Mazāzija|Mazāzijā]], 45 gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi [[Atēnas|Atēnās]], kur pirmo reizi vēsturē sācis publiski uzstāties ar savām domām. Viņa skolnieku vidū bija [[Perikls]], [[Tukidīds]], [[Arhelājs]], [[Eiripīds]] u.c. ievērojamas tā laika personības. Tiek uzskatīts par Atēnu filosofu skolas pamatlicēju. Apsūdzēts ateismā, notiesāts uz nāvi (sodu nomainot uz [[Ostrakisms|ostrakismu]]), pametis Atēnas un pārcēlies uz Lampsaku, kur pavadīja dzīves pēdējos gadus. Savos darbos postulēja kvalitatīvi bezgalīgi daudzveidīgus matērijas pirmelementus jeb "lietu sēklas", kas vēlāk tika nosaukti par "homoiomerijām" (ὁμοιομερεῖαι, ''homoiomereiai''), no kuru dažādām kombinācijām veidota visa eksistējošā pasaule (tās nav domātas elementārdaļiņas mūsdienu izpratnē, jo to vidū uzskaitītas tādas vielas kā, piemēram, koks un gaļa). Par virzošo spēku, kas nosaka šo elementārdaļiņu savienošanos vai atdalīšanos, Anaksagors uzskatīja prātu (''νοῦς'' - ''nūs''), ko viņš iedomājās kā vēl vieglāku un smalkāku vielu vai spēku, kas caurstrāvo matēriju, taču nav tās daļa. Pasaules izcelšanos skaidroja kā sākotnējā haosā esošās vielas sakārtošanos virpuļveida kustības rezultātā: savstarpēji līdzīgās homoiomerijas pievilkās, nesavienojamās - atgrūdās (katrā lietā ir visas homoiomerijas, taču atkarībā no tā, kādas homoiomerijas konkrētajā lietā ir vairākumā, lietas atšķiras viena no otras). Šo ideju dēļ vēlāk Anaksagoram piedēvēts gan [[deisms]], gan [[materiālisms]] uzskatos. No Anaksagora sacerējumiem līdz mūsu dienām ir saglabājušies apmēram 20 filozofisko darbu fragmenti, galvenokārt pateicoties [[Neoplatonisms|neoplatoniķim]] Simplikijam.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. februāris, plkst. 02.33

Anaksagors no Klazomenām (Ἀναξαγόρας - Anaxagoras, ap 500–428 p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, matemātiķis, astronoms. Dzimis Klazomenās (Κλαζομεναί), Mazāzijā, 45 gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi Atēnās, kur pirmo reizi vēsturē sācis publiski uzstāties ar savām domām. Viņa skolnieku vidū bija Perikls, Tukidīds, Arhelājs, Eiripīds u.c. ievērojamas tā laika personības. Tiek uzskatīts par Atēnu filosofu skolas pamatlicēju. Apsūdzēts ateismā, notiesāts uz nāvi (sodu nomainot uz ostrakismu), pametis Atēnas un pārcēlies uz Lampsaku, kur pavadīja dzīves pēdējos gadus. Savos darbos postulēja kvalitatīvi bezgalīgi daudzveidīgus matērijas pirmelementus jeb "lietu sēklas", kas vēlāk tika nosaukti par "homoiomerijām" (ὁμοιομερεῖαι, homoiomereiai), no kuru dažādām kombinācijām veidota visa eksistējošā pasaule (tās nav domātas elementārdaļiņas mūsdienu izpratnē, jo to vidū uzskaitītas tādas vielas kā, piemēram, koks un gaļa). Par virzošo spēku, kas nosaka šo elementārdaļiņu savienošanos vai atdalīšanos, Anaksagors uzskatīja prātu (νοῦς - nūs), ko viņš iedomājās kā vēl vieglāku un smalkāku vielu vai spēku, kas caurstrāvo matēriju, taču nav tās daļa. Pasaules izcelšanos skaidroja kā sākotnējā haosā esošās vielas sakārtošanos virpuļveida kustības rezultātā: savstarpēji līdzīgās homoiomerijas pievilkās, nesavienojamās - atgrūdās (katrā lietā ir visas homoiomerijas, taču atkarībā no tā, kādas homoiomerijas konkrētajā lietā ir vairākumā, lietas atšķiras viena no otras). Šo ideju dēļ vēlāk Anaksagoram piedēvēts gan deisms, gan materiālisms uzskatos. No Anaksagora sacerējumiem līdz mūsu dienām ir saglabājušies apmēram 20 filozofisko darbu fragmenti, galvenokārt pateicoties neoplatoniķim Simplikijam.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 14. lpp.
  • Felix M Cleve. The philosophy of Anaxagoras, an attempt at reconstruction. - King's Crown Press, New York, 1949
  • Patricia Curd. Anaxagoras of Clazomenae. Fragments and Testimonia: a text and translation with notes and essays. - University of Toronto Press, Toronto, 2007
  • Patricia Curd. Fragments and Testimonia by Anaxagoras. - University of Toronto Press, Toronto, 2007
  • Malcolm Schofield. An essay on Anaxagoras. - Cambridge University Press, New York, 1980
  • Daniel E Gershenson, Daniel A Greenberg. Anaxagoras and the birth of physics. - Blaisdell Pub. Co., New York, 1964
  • Daniel E Gershenson, Daniel A Greenberg. Anaxagoras and the birth of scientific method. - Blaisdell Pub. Co., New York, 1964
  • David Sider. The fragments of Anaxagoras by Anaxagoras. - Hain, Meisenheim am Glan, 1981
  • Ruhi Muhsen Afnán. Zoroaster's influence on Anaxagoras, the Greek tragedians, and Socrates. - Philosophical Library, New York, 1969
  • Sven-Tage Teodorsson. Anaxagoras' theory of matter. - Acta Universitatis Gothoburgensis, Göteborg, 1982
  • Carl-Friedrich Geyer. Die Vorsokratiker zur Einführung. - Hamburg, 1995
  • Christof Rapp. Vorsokratiker. - München, 1997
  • Рожанский И.Д. Анаксагор. - Мысль, Москва, 1983.
  • Фрагменты ранних греческих философов. / Часть 1, От эпических космогоний до возникновения атомистики. - Наука, Москва, 1989
  • Янков В.А. Геометрия Анаксагора. // Историко-математические исследования. N°(43), 2003, с. 241–267

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Anaksagors_no_Klazomenām&oldid=10349"