Atšķirības starp "OMON" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
(Nav atšķirību)

Versija, kas saglabāta 2009. gada 15. aprīlis, plkst. 13.25

OMON ir abreviatūra nosaukumam Īpašo uzdevumu milicijas vienība (kr. Отряд Милиции Особого Назначения). Šādas vienības 1988. gada oktobrī tika izveidotas visā PSRS teritorijā republiku un apgabalu centros (12 vienības), un to galvenais uzdevums bija cīnīties pret organizēto noziedzību. OMON darbinieki tika papildus īpaši apmācītas pretterorisma operāciju veikšanai, ķīlnieku atbrīvošanai, ļaužu masu bloķēšanai, to rīcībā bija jaunākie strēlnieku ieroči un aizsardzības aprīkojums. Vizuāli no pārējo Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbiniekiem omoniešus atšķīra uniformas un melnas beretes (bieži vienību darbinieki valkāja armijas kamuflāžas tērpus).

Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes sevišķas nozīmes milicijas vienība (kr. Рижский ОМОН), kas bija viena no 5 pirmajām šādām vienībām PSRS, tika izveidota 1988. gada 2. decembrī ar PSRS iekšlietu ministra ģenerālleitnanta V.Bakatina (Министр внутренних дел СССР генерал-лейтенант Вадим Бакатин) pavēli LPSR galvaspilsētā Rīgā. Tās sākotnējā sastāvā bija 148 cilvēku (no tiem 20 virsnieki), un to komandēja milicijas majors Česlavs Mliņņiks[1] (Чеслав Млынник), vietnieks kapteinis Parfjonovs (Сергей Парфенов). Vienība apkaroja organizēto noziedzību, pastiprināja milicijas reidus, apsargāja valsts iestādes (piemēram, 1990. gada 15. maijā pēc Interfrontes mītiņa Baltijas kara apgabala virsnieki un karaskolas kursanti mēģināja ielauzties Augstākās Padomes ēkā un OMON vienība bija tā kas, bez žēlastības liekot lietā stekus, šo pūli izdzenāja, aizstāvot AP). Kaut arī tās metodes bieži balansēja uz likumpārkāpumu robežas (demolējot nelegālās tirdzniecības vietas, uz vietas konfiscējot naudu un kontrabandas preces bez dokumentālas uzskaites, nodarot aizturētajiem miesas bojājumus), vienības popularitāte bija liela, jo tās darbība bija vērsta pret likumpārkāpējiem. Pēc AP aizstāvēšanas omoniešus sabiedrībā sāka uzskatīt par „tautas varoņiem“.

1990. gada jūnijā jaunieceltais iekšlietu ministrs pulkvedis A.Vaznis izdeva vairākas pavēles, kas skāra arī Rīgas OMON: omoniešiem aizliedza paralēli darbam Iekšlietu ministrijas pakļautībā piepelnīties apsardzes uzņēmumā „Vikings“ (kas izraisīja neapmierinātību, jo liedza papildus ienākumus), izdeva pavēli par iekšlietu struktūru darbinieku depolitizāciju, kurai atsacījās pakļauties vairākas iekšlietu ministrijas struktūrvienības, t.sk. Rīgas milicijas kriminālmeklēšanas nodaļa un OMON komandieris apakšpulkvedis Edgars Limars (Эдгар Лымарь) - omonieši virs savas bāzes Vecmīlgrāvī izkāra sarkano PSRS karogu. Vienību papildināja valdību neatzīstošie milicijas darbinieki no citām Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un tās skaitliskais sastāvs pieauga līdz pat 200 kaujiniekiem. Varas iestāžu rīcībā nebija spēku, kas varētu stāties pretī šai labi apmācītajai un bruņotajai vienībai.

Ar LPSR Augstākās padomes 14.11.1990. lēmumu vienība tika likvidēta, tai tika atņemts milicijas darbinieku un varas pārstāvju statuss Latvijā. Iekšlietu ministrs Vaznis deva pavēli pārtraukt maksāt algu, pārtraukt pārtikas piegādi. OMON kļuva par bezsaimnieka paramilitāru vienību, kas ir labi apbruņota, bīstama un sadusmota. Paši omonieši pauda gatavību pakļauties tikai un vienīgi PSRS Iekšlietu ministrijas rīkojumiem. Bakatins izdeva pavēli, saskaņā ar kuru Rīgas OMON nonāca PSRS iekšlietu ministrijas karaspēka 42. divīzijas (42-я дивизия внутренних войск МВД СССР) pakļautībā (tās štābs atradās Viļņā, bet 2 pulki – Rīgā).

Sākās visatļautība: nelikumīgas aizturēšanas, šaudīšanās, sprādzieni, civiliedzīvotāju un milicijas darbinieku piekaušanas, kam liecinieki bija tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr dokumentāli neizdevās pierādīt, ka tos veikuši tieši omonieši, jo tolaik Latvijā bija ļoti daudz militāro specvienību, kas to varēja veikt, savukārt OMON darbinieki savos reidos valkāja trikotāžas sejas maskas. 1991. gada 2. janvārī OMON ieņēma Preses namu, 14. janvārī iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, atņemot milicijas darbiniekiem dienesta ieročus, iebruka Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, piekaujot kursantus un nolaupot skolas arsenālu (42 Kalašņikova triecienšautenes, 215 pistoles, 5 ložmetējus, četras snaiperu šautenes, 2 granātmetējus un munīciju), 20. janvārī uzbruka un ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku (aizstāvot to gāja bojā divi milicijas darbinieki – Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gamanovičs, vairākus Iekšlietu ministrijas darbiniekus ievainoja). Kopumā Latvijas teritorijā uz šīs vienības rēķina ir vairāki desmiti bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, smagi huligānisma akti ar miesas bojājumu nodarīšanu, īpašuma bojāšana un slepkavības: omonieši sarīkojuši vairāk nekā desmit provokatīvus sprādzienus, simtiem civiliedzīvotāju piekaušanas, un uz vienības rēķina ir sešu Latvijas iedzīvotāju dzīvības. Sakarā ar OMON vienības noziedzīgo darbību Latvijā 29.05.1991. Latvijas Republikas AP nosūtīja PSRS AP un M. Gorbačovam protesta notu, kurā pieprasīja nekavējoties izvākt šo vienību no Rīgas. OMON vienība aktīvi atbalstīja arī pretvalstisko Augusta puču Maskavā. 19.08.1991.19. Pēc informācijas saņemšanas par pučistu padošanos, 20.-21. augustā visa Rīgas OMON vienības dokumentācija (algu saraksti, atskaites, ziņojumi utt.) tika sadedzināta.

LR Prokuratūra sagatavojusi apsūdzības vismaz 160 kādreiz Rīgas OMON vienībā dienējušajiem. Lielākajai daļai apsūdzības tikšot uzrādītas par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, kā arī par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Krimināllietā esot vairāk nekā 100 sējumu, un tajos uzskaitītas 76 epizodes - apšaudes uz tiltiem, pie Iekšlietu ministrijas pie Galvenās policijas pārvaldes, muitas posteņu iznīcināšanu[2] utt. Pēc neoficiālām ziņām uz omoniešu sirdsapziņas esot vismaz 7 cilvēku dzīvības, taču noskaidrot, kurš šāvis, vairs neesot iespējams (vienībā kaujinieki speciāli mainījušies ar ieročiem). 1991. gada 28. augustā PSRS iekšlietu ministrs ģenerālleitnants V.Baranņikovs (генерал-лейтенант Виктор Баранников) izdeva pavēli N3 305 „Par Rīgas īpašo uzdevumu milicijas vienības izformēšanu“ (приказ МВД СССР от 28.08.1991 г. N 305 «О расформировании Рижского отряда милиции особого назначения»). No lidostas „Rīga“ 14 transportlidmašīnas ar vienības dalībniekiem un inventāru aizlidoja uz viņu nākamo dienesta vietu – Tjumeņu Krievijā (kur pēc virknes skandālu un krimināllietu tika izformēta).

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Česlavs Mļinņiks (Млынник Чеслав Геннадьевич), dzimis 1960. gada 28. Jūlijā Lugomoviču ciemā (Лугомовичи) Grodņas apgabalā. Baltkrievs. 1991. gadā neklātienē absolvējis Minskas augstāko PSRS Iekšlietu ministrijas skolu (Минская высшая школа МВД СССР). Dienējis Padomju armijas okupācijas kontingentā Afganistānā, apbalvots ar medaļām „Par drosmi“ (За отвагу) un „Par kaujas nopelniem“ (За боевые заслуги).
  2. ↑ 1991. gada 31. jūlija naktī nezināmu personu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Viņi tika nogalināti ar šāvieniem pakausī. Slaktiņā izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns. Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļauj spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30. jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi. Vēl viena Rīgas omoniešu grupa tai pašā naktī sarīkoja sprādzienu pie bijušās PSRS armijas 42. divīzijas štāba ēkas Viļņā. Medininku slaktiņa lietā Eiropas aresta orderis izdots par 4 bijušajiem omoniešiem: Konstantīnu Ņikuļinu, Andreju Laktionovu, Aleksandru Rižovu un Česlavu Mļiņņiku.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=OMON&oldid=15087"