Atšķirības starp "Kārta" versijām
No ''Vēsture''
(jauna lapa) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2008. gada 18. augusts, plkst. 05.52
Kārta (lat. ordo jeb status, angl. estate, fr. èstat, kr. сословие, vāc. Stand jeb Ständeordnung) - sociālā grupa ar īpašu, tikai šai grupai piemītošu tiesisko un ekonomisko stāvokli.
Komentāri
Senajos laikos izšķīra 2 iedzīvotāju pamatkārtas: brīvos un nebrīvos; dažviet pastāvēja arī starpkārta: pusbrīvie. Senajā Romā paralēli šim iedalījumam pakāpeniski ieviesās sabiedrības iedalījums pēc nodarbošanās. Franku valstī profesiju kārtas radās VIII-X gs. Vēlāk, XI-XII gs. Rietumeiropas sabiedrība noslāņojās 4 pamatkārtās: bruņniecība, garīdzniecība, namniecība un zemniecība, bet absolūtisma laikā kā papildus kārta - Muižniecība. Centrāleiropā un Austrumeiropā šis kārtu iedalījums ieviesās XII-XIV gs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001.. 5. lpp.
- Palmer R.R. A History of the Modern World. - London, 1961, p 334
- Jackson J. Spielvogel. Western Civilization. - West Publishing Co. Minneapolis, 1994
- Michael P. Fitzsimmons. The Night the Old Regime Ended: August 4, 1789 and the French Revolution. - Pennsylvania State University Press, 2003. ISBN 0-271-02233-7
Resursi internetā par šo tēmu
- Landtag und Landstände - Vorformen des Parlamentarismus. Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert, Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen
- Ständische Ordnungen am Anfang des 18. Jahrhunderts und das Braunauer Parlament
- An excellent discussion of how one qualified as noble in ancien régime France.
- Jackson J. Spielvogel. Western Civilization
