Atšķirības starp "Holandiešu īpašvārdu atveidošana" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Pašreizējā versija, 2009. gada 12. maijs, plkst. 16.00
Holandiešu[1] jeb Nīderlandiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas nīderlandiešu un flāmu īpašvārdu atveidošanā. Nīderlandiešu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveido nīderlandiešu un flāmu personvārdus, kā arī toponīmus Nīderlandē, Flandrijā (Beļģija) un Surinamā. Arubā un Nīderlandes Antiļās nīderlandiešu valoda ir oficiālā valoda, bet lielākajai daļai vietvārdu ir [spāņu, portugāļu, angļu un franču valodu cilme. Atsevišķos gadījumos nīderlandiešu valodas cilmes personvārdi un vietvārdi sastopami Indonēzijā, Brazīlijā, Mazajās Antiļu salās un citur.
Nīderlandiešu valodas alfabēts
Nīderlandiešu valodas alfabētā ir 26 burti. Dažkārt digrafs IJ tiek uzskatīts par atsevišķu alfabēta vienību, alfabētiskajā secībā to novietojot pirms vai kopīgi ar Y.
A a B b C c D d E e F f G g H h I i J j K k L l M m N n O o P p Q q R r S s T t U u V v W w X x (IJ ij) Y y Z z
Fonētiskās atveidošanas tabula
| Oriģinālburti | IPA[2] | Pozīcija | Latviešu burti | Piemēri | Piezīmes | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| oriģinālā | latviešu valodā | |||||
| a | [ɑ], [aː] | a | Ameland | Amelande | ||
| aa | [aː] | ā | Aa (upe) Alkmaar |
Ā Alkmāra |
||
| aai ai ay |
[aːi̯] [ai] |
ai aj[3] |
Bonaire Venray |
Bonaire Venraja |
||
| ae [4] | [ɑ], [aː] | ā | Aerstens (uzv.) Bogaerts (uzv.) |
Ārstenss Bogārtss |
||
| au | [ʌu], [ʌː] | au | Lauwerszee | Lauverszē (līcis) | ||
| b bb |
[b], [p] | b | Breda Schoonebeck |
Breda Shonebeka |
||
| c | e, i, y priekšā | s | Arcen | Arsena | ||
| citos gadījumos | k | Coolen (uzv.) | Kolens | |||
| cc | e, i, y priekšā | ks | ||||
| citos gadījumos | k | |||||
| ch | [x], [ʃ][5] | h | Dordrecht Schouwen |
Dordrehta Shauvena |
||
| ck | k | Schoonebeck Jonckheere (uzv.) |
Shonebeka Jonkhēre |
|||
| ckx | dažkārt uzvārdu beigās | ks | Amelinckx (uzv.) | Amelinkss | ||
| d dd |
[d], [t] | d | Dordrecht Middelburg |
Dordrehta Midelburga |
||
| dt | t | Bogaerdt (uzv.) | Bogārts | |||
| e | [ɛ], [eː], [ə] | e | Ede Emmen |
Ede Emena |
||
| ee | [eː] | ē | Eem Geleen |
Ēma Gelēna |
||
| eeu | [eːu̝] | eu | Leeuwarden Leeuwenhoeck (uzv.) |
Leuvardena Leuvenhūks [6] |
||
| ei eij ey |
[ɛi], [ɛː] | ei | Eindhoven Leiden Eierlandsche Gat Eyskens (uzv.) |
Eindhovena Leidene Eierlandes šaurums Eiskenss |
||
| eu | [øː] | ē | Terneuzen Beuzemaker (uzv.) |
Ternēzena Bēzemakers |
||
| f ff |
[f] | f | Friesland Warffum |
Frīzlande Varfima |
||
| g gg |
[ɣ], [x] | savienojumā gk | - | Alberdingk (uzv.) | Alberdinks | |
| citos gadījumos | g | Groningen Limburg |
Groningena Limburga |
|||
| h | [ɦ] | aiz līdzskaņiem, ja atrodas vienā zilbē |
- | Drenthe Rheden Arnhem |
Drente Redena Arnema |
|
| citos gadījumos | h | Haag Eindhoven |
Hāga Eindhovena |
|||
| i | [ɪ], [ə], [i] | starp patskaņiem | j | Keienburg | Kejenburga | |
| citos gadījumos | i | Limburg Philipsburg |
Limburga Filipsburga |
|||
| ie | [i] | ī | Tiel Niers Vlieland |
Tīla Nīrsa Vlīlande |
||
| ieu | [iːu̝] | iu | Izņēmums: nieuw (jauns) - niv, piem., Nieuwolda - Nivolda, Nieuwe Waart - Nive Vārta | |||
| ij | [ɛi], [ɛː], [ə] | starp patskaņiem | j | Ostaijen (uzv.) | Ostajens | |
| starp patskaņiem un līdzskaņiem | i | Eijsden | Eisdena | |||
| citos gadījumos | ei | Winterswijk Nijmegen IJmuiden |
Vintersveika Neimegena Eimeidena |
|||
| j | [j], [ʒ][7] | j | Anjum | Anjima | ||
| k kk |
[k] | k | Kerkrade Makkinga |
Kerkrade Makinga |
||
| l ll |
[l] | l | Leiden Terschelling |
Leidene Tershelinga |
||
| m mm |
[m] | m | Medemblik Dommel |
Medemblika Domela |
||
| n nn |
[n] | n | Nijmegen Schiermonnikoog |
Neimegena Shīrmonikoga |
||
| ng | [ŋ] | ng | Terschelling | Tershelinga | ||
| nj | [ɲj] | nj | ||||
| o oo |
[ɔ], [oː] | o | Oss Amersfoort Oosterwolde |
Osa Amersforta Ostervolde |
||
| oe | [u] | ū u[8] |
Doesburga Roermond Oegstgeest |
Dūsburga Rūrmonda Ugstgēsta |
||
| oei | ui | |||||
| ooi | [oːi̯] | oi | ||||
| ou | [ʌu], [ʌː] | au | Oude Rijn Gouda Schouwen |
Aude Reina Gauda Shauvena |
||
| p pp |
[p] | p | Petten Meppel |
Petena Mepela |
||
| ph | [f] | f | Philipsburg Zutphen |
Filipsburga Zitfena |
||
| qu | [kw] | kv | Quedlenberg (uzv.) | Kvedlenbergs | ||
| r rr |
[ɾ], [r], [ʀ] | r | Roosendaal Kerkrade |
Rosendāle Kerkrade |
||
| s ss |
[s] | s | Sneek Ranstade Assen |
Snēka Ranstade Asena |
||
| sch | [sx], [s] | vārda sākumā un vidū | sh | Schiedam Terschelling |
Shīdama Tershelinga |
|
| vārda beigās | s | Hertogenbosch | Hertogenbosa | |||
| sj | [sʲ] | sj | De Baarsjes | Debārsjesa | ||
| [ʃ] | tikai skandināvu cilmes vārdos | š | ||||
| sz | vārda beigās | s | Claesz (uzv.) | Klāss | ||
| t tt |
[t], [(t)s] | t | Twente Rotterdam |
Tvente Roterdama |
||
| tj | [tʲ] | tj | ||||
| ts | [ts] | ts c [9] |
Hellevoetsluis Barents |
Helevūtsluisa Barencs |
||
| tsj | [tʃ] | č | Tytsjerksteradiel | Tičerksteradīla | ||
| u | [ʏ] [y] | i | Zutphen Lunteren |
Zitfena Linterena |
||
| vārda sākumā un izskaņā "-burg" |
u | Utrecht Philipsburg |
Utrehta Filipsburga |
|||
| uu | [y] | ī | Buurt (uzv.) | Bīrts | ||
| ue | ī | Nuenen | Nīnena | |||
| ui uy |
[œy], [œː] | ei | Zuiderzee Uithuizen Luyksgetel |
Zeiderzē Eitheizena Leiksgestela |
||
| v | [v] | v | Valkenswaard Deventer |
Valensvārda Deventera |
||
| w | [ʋ] | v | Waal Winterswijk Twente |
Vāla Vintersveika Tvente |
||
| x | [ks], [ɡz] | ks | Texel Buntinx (uzv.) |
Teksela Bintinkss |
||
| y | [i], [ɪ], [j] | ja tam atbilst "-ij-" | ei | Dyserinck (uzv.) Massys (uzv.) |
Deiserinks Maseiss |
|
| citos gadījumos | i | Gybeland (uzv.) Wyttenbach (uzv.) |
Gibelands Vitenbahs |
|||
| z | [z] | z | Zeeland Terneuzen |
Zēlande Ternēzena |
||
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Mūsdienās oficiāli to pieņemts dēvēt par "nīderlandiešu valodu", kurā ir holandiešu dialekts.
- ↑ IPA - Starptautiskais fonētiskais alfabēts
- ↑ Galotnē
- ↑ Tikai uzvārdos vecajā ortogrāfijā
- ↑ Latīņu izcelsmes vārdos
- ↑ Eksonīms "Lēvenhuks"
- ↑ Starptautiskos aizguvumos kā journaal; īpašvārdos izmantots reti
- ↑ Vārda sākumā
- ↑ Tradicionālos vēsturiskos personvārdos
