Atšķirības starp "Spāņu īpašvārdu atveidošana" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. maijs, plkst. 09.58
Spāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas spāņu valodas īpašvārdu atveidošanā. Spāņu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pastāv diezgan ievērojams eksonīmu klāsts, kuru atveide dažādu iemeslu dēļ atšķiras no šeit minētajiem principiem. Pēc šiem noteikumiem atveido spāņu un citu spāņu valodā runājošo nāciju personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus spāniski runājošajās zemēs. Atveidojot netiek ņemtas vērā diezgan ievērojamās reģionālās un dialektu atšķirības spāņu valodas fonētikā. Spānijā tie neattiecas uz basku, kataloņu un galisiešu valodas īpašvārdiem un to atveidošanu. Minētās valodas tiek lietotas sekojošajos autonomajos reģionos: Galisija, Basku Zeme, Navarra, Katalonija, Valensija, Baleāru Salas. Jāņem vērā, ka Spānijas dinvidos ir ievērojams arābu valodas izcelsmes vietvārdu skaits, uz kuriem var attiekties daži izņēmumi atveidošanas nosacījumos. Meksikā pēc atšķirīgiem nosacījumiem atveidojami maiju un citu pamatiedzīvotāju tautu cilmes ģeogrāfiskie nosaukumi valsts dienvidu un austrumu pavalstīs. Sevišķi Jukatanā, Kintanā Roo, Kampečē un Čjapasā. Filipīnās spāņu izcelsmes personvārdi un ģeogrāfiskie nosaukumi atveidojami saskaņā ar spāņu valodas atveides nosacījumiem. Jāņem vērā, ka Filipīnu austronēziešu valodu nosaukumiem var būt vizuāla līdzība ar spāņu valodas nosaukumiem, bet attiecīgo alfabētu burtiem ir atšķirīgas fonēmiskās vērtības.
Satura rādītājs
Spāņu alfabēts
Spāņu valodas alfabētā ir 29 burti un digrāfi. Burtkopas ch un ll tiek uzskatītas par atsevišķām alfabēta vienībām. Alfabēta secībā ch tiek kārtots starp ce un ci, bet ll pēc lz. Burtkopa rr, kas arī apzīmē atsevišķu skaņu, par atsevišķu alfabēta vienību netiek uzskatīta. Burti ar uzsvara diakritiskajām zīmēm (á, é, í, ó, ú) netiek uzskatīti par atsevišķām alfabēta vienībām. Alfabēts:
A a B b C c Ch ch D d E e F f G g H h I i J j K k L l Ll ll M m N n Ñ ñ O o P p P q R r S s T t U u V v W w X x Y y Z z
Fonētiskās atveidošanas tabula
| Spāņu alfabēta burti |
Fonēma IPA[1] |
Atveidošana latviski |
Piemēri | Piezīmes | |
|---|---|---|---|---|---|
| spāņu | latviešu | ||||
| a | [a] | a ā |
Málaga Saavedra Esplá |
Malaga Saavedra Esplā |
nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē |
| ai | [ai̯] | ai | Buenos Aires | Buenosairesa | |
| au | [au̯] | au av |
Cáuca Arrau |
Kauka Arravs |
vārda beigās |
| b | [b] [β̞] |
b v |
Burgos Rio Bueno Córdoba Puebla |
Burgosa Riobueno Kordova Puevla |
vārda sākumā [1], pēc m vārda vidū [2] |
| c | [k] [θ] |
k s |
Castro Sucre Cervantes |
Kastro Sukre Servantess |
pirms a, o, u vai līdzskaņa pirms e, i |
| cc | [kθ] | ks | Occidente | Oksidente | |
| ch | [tʃ] | č | Churriguera | Čurrigera | |
| d | [d], [ð] | d | La Dorada | Ladorada | |
| e | [e] | e ē |
Elche José |
Elče Hosē |
nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē |
| ei | [ei̯] | ei | Neiva | Neiva | |
| eu | [eu̯] | eu | Neuquén | Neukena | |
| f | [f] | f | Fonfria | Fonfrija | |
| g | [ɡ] [x] |
g h |
Yungas Granada Gijón |
Jungasa Granada Hihona |
pirms a, o, u, vai līdzskaņa, vārda beigās pirms i, e |
| gue | [ɡe] | ge | Miguel | Migels | |
| güe | [ɡwe] | gve | Camagüey | Kamagveja | |
| gui | [ɡi] | gi | Guija | Giha | |
| güi | [ɡwi] | gvi | |||
| h | -- | -- | Honda | Onda | neizrunā un neatveido [3] |
| i | [i] | i ī |
Trinidad Dalí |
Trinidada Dalī |
nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē |
| ia | [ja] | ja ia ija |
Juliaca Díaz Valdivia |
Huljaka Diass Valdivija |
vārda sākumā vai vidū; akcentēts a vārda sākumā vai vidū; akcentēts i vārda beigās |
| ie | [je] | je | Mieres | Mjeresa | |
| io | [jo] | jo io |
Consepción Rosario Río Negro |
Konsepsjona Rosario Rionegro |
vārda sākumā vai vidū; akcentēts o vārda beigās vārda sākumā vai vidū; akcentēts i |
| iu | [ju] | ju iu |
Piura Cíuza |
Pjura Siusa |
akcentēts u akcentēts i |
| j | [x] | h | Tajo | Taho | |
| l | [l] | l | Teruel | Tervela | |
| ll | [ʎ] | lj[4] | Llibrell Caballero |
Ljivrelja Kavaljero |
|
| m | [m], [n] | m | Mendoza | Mendosa | |
| n | [n], [ŋ], [m] | n | San Marcos | Sanmarkosa | |
| ñ | [ɲ] | nj | Marañon | Maranjona | |
| o | [o] | o | Córdoba de Tió |
Kordova de Tio |
Nelokāmu īpašvārdu galotnēs ar garo o ([de ti.oː]) |
| oi | [oi] | oi | Coiba | Koiva | |
| p | [p] | p | Pepito | Pepito | |
| qua | [kwa] | kva | |||
| que | [ke] | ke | Velásquez | Velaskess | |
| qui | [ki] | ki | Guayaquil | Gvajakila | |
| quo | [kwo] | kvo | |||
| quu | [kwu] | kvu | |||
| r | [ɾ] | r | Rivera | Rivera | |
| rr | [r] | rr | Guerrero | Gerrero | |
| s | [s], [z] | s | Sarasate | Sarasate | |
| t | [t] | t | Talca | Talka | |
| u | [u] | u ū |
Cúcuta Helú |
Kukuta Elū |
nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē |
| ua | [wa] | va | Huaráz | Varasa | |
| ue | [we] | ue ve |
Fuente Teruel |
Fuente Tervela |
aiz p, b, f, n citos gadījumos |
| ui | [wi] | ui | Escuintla | Eskuintla | |
| uo | [wo] | uo vo |
Castelnuovo | Kastelnuovo | aiz p, b, f, n citos gadījumos |
| v | [b], [β̞] | v | Segovia | Segovija | Atveido nešķirojot pēc izrunas [5] |
| x | [ks], [gs], [s] | ks | Guadix | Gvadiksa | |
| [y] | [j] | j | Ruy | Rujs | |
| z | [θ], [ð] | s | Zaragoza | Saragosa | |
- Piezīmes
1 Arī tad, ja īpašvārds sastāv no vairākiem vārdiem
2 Izņēmumi: Bilbao – Bilbao; Cuba – Kuba; Ebro – Ebro; Alba – Alba; Capablanca – Kapablanka; Isabella – Isabella
3 Izņēmumi (eksonīmi un atsevišķi arābu cilmes īpašvārdi): Habana – Havana; Honduras – Hondurasa; Alhambra – Alhambra
4 Izņēmums: Isabella – Isabella
5 Izņēmums: Vizcaya - Biskaja
Akcents
Spāņu valodas vārdu akcents (uzsvars) pārsvarā pakļaujas sekojošiem diviem likumiem:
- priekšpēdējā zilbe ir uzsvērta vārdiem, kas beidzas ar patskani vai līdzskaņiem n, s (Toledo - [to'le.do], Esteban - [es'te.βan]),
- pēdējā zilbe ir uzsvērta vārdiem, kas beidzas ar līdzskani (izņemot n, s; Santander - [sant.an'der], Trinidad - [tri.ni'dad]).
Ja akcents nav pakļauts šiem likumiem, to apzīmē ar akūtu (’) virs uzsvērtās zilbes patskaņa (Málaga - ['ma.la.ɡa], León - [le'on]).
Divskaņi ai, au, ei, eu, ia, ie, io, iu, oi, ua, ue, ui spāņu valodā veido viedo vienu zilbi, kurā akcentē a, e, o, bet divskaņos iu, ui - otro komponentu. Atkāpju gadījumos tas tiek norādīts ar akūtu virs akcentējamā komponenta (Díaz - ['diaθ]).
Latviešu valodā atdarinātos spāņu īpašvārdus var izrunāt divējādi: vai nu akcentējot pirmo zilbi, vai spāņu valodā akcentējamo zilbi.
Dažos gadījumos lietojams tikai pirmās zilbes akcents:
- vārdiem, kuru atveidojumā ir starpniekvalodas ietekme (Argentina - Argentīna, Andalucía - Andalūzija, Cataluña - Katalonija),
- valstu, pirmās pakāpes administratīvo vienību, galvaspilsētu un lielāko pilsētu nosaukumi,
- uzvārdi (izņemot nelokāmos ar uzsvaru pēdējā zilbē),
- vietvārdi, kas beidzas ar akcentētu a vai e (Paraná [pa.ɾa'na] - Parana ['pa.ra.na]).
