Atšķirības starp "Jaunavas Marijas kults" versijām
No ''Vēsture''
m (Jauna lapa: '''Jaunavas Marijas kults''' - izplatīts Romas Katoļu Baznīcas sekotāju vidū, izceļot Sv. Jaunavu Mariju kā bezgrēcīgi ieņemtā Kristus māti. == Literatūra par šo tēmu...) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jaunavas Marijas kults''' - izplatīts [[Romas Katoļu Baznīca]]s sekotāju vidū, izceļot Sv. Jaunavu Mariju kā bezgrēcīgi ieņemtā Kristus māti. | + | '''Jaunavas Marijas kults''' - izplatīts [[Romas Katoļu Baznīca]]s sekotāju vidū, izceļot Sv. Jaunavu Mariju kā bezgrēcīgi ieņemtā Kristus māti - Marijas godināšana un viņas paaugstinātais ''coredemptrix'' (līdzatpestītājas) un ''mediatrix'' (starpnieces) statuss. Oficiāli aizsācies Halcedonas koncilā 451. gadā, kad Baznīca oficiāli piešķīra Marijai titulu ''Theotokos'' ("Dieva dzemdētāja" jeb "Dieva māte"). "Marija kā Dieva māte savā godībā paceļas pāri visām radībām, gan cilvēkiem, gan eņģeļiem tāpēc, ka, jo tuvāk kāda būtne atrodas Dievam, jo tā pelna lielāku godināšanu [..]. Kā miesīgai mātei viņai ir asins saites ar Dieva Dēlu Viņa cilvēciskās dabas ziņā."<ref>Charlotte Low. The Madonna's Decline and Revival. // Insight, 9.03.1987., P. 61.</ref> |
| + | |||
| + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 15. maijs, plkst. 08.06
Jaunavas Marijas kults - izplatīts Romas Katoļu Baznīcas sekotāju vidū, izceļot Sv. Jaunavu Mariju kā bezgrēcīgi ieņemtā Kristus māti - Marijas godināšana un viņas paaugstinātais coredemptrix (līdzatpestītājas) un mediatrix (starpnieces) statuss. Oficiāli aizsācies Halcedonas koncilā 451. gadā, kad Baznīca oficiāli piešķīra Marijai titulu Theotokos ("Dieva dzemdētāja" jeb "Dieva māte"). "Marija kā Dieva māte savā godībā paceļas pāri visām radībām, gan cilvēkiem, gan eņģeļiem tāpēc, ka, jo tuvāk kāda būtne atrodas Dievam, jo tā pelna lielāku godināšanu [..]. Kā miesīgai mātei viņai ir asins saites ar Dieva Dēlu Viņa cilvēciskās dabas ziņā."[1]
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Charlotte Low. The Madonna's Decline and Revival. // Insight, 9.03.1987., P. 61.
Literatūra par šo tēmu
- Eliots Millers, Kenets R. Sempls. Jaunavas kults: Katoliskā marioloģija un Marijas parādīšanās. - Luterisma mantojuma fonds, 2000. ISBN 9984-9273-2-6
- The Documents of Vatican II. / Translated by Joseph Gallagher. Abbott, Walter M., ed. - New York: Guild Press, 1966
- Attwater, Donald. A Dictionary of Mary. - New York: P. J. Kennedy and Sons, 1956
- Mary in the New Testament. / Brown, Raymond E., Karl Donfried, Joseph Fitzmeyer, John Reumann, eds. - New York: Paulist Press, 1978
- Mariology. 3 vols. / Carol, Juniper B., ed. - Milwaukee: Bruce Publishing Company, 1955
- Carol, Juniper B. Fundamentals of Mariology. - New York: Benziger Bros., 1956
- Congar, Y. Christ, Our Lady and the Church: The Irenic Theology. - Westminster, Md.: The Newman Press, 1957
- Deiss, Lucien. Mary, Daughter of Sion. - Collegeville, Minn.: Liturgical Press, 1972
- Dictionary of Mary. - New York: Catholic Book Publishing Company, 1985
- Vatican Council II: The Conciliar and Post Conciliar Documents. / Flannery, Austin, ed. - Northport, N.Y.: Costello Publishing Company, 1975
- Mary in Faith and Life in the New Age of the Church. / Flannery, Austin, ed. - Dayton, Ohio: International Marian Research Institute, 1983
- McHugh, John. The Mother of Jesus in the New Testament. - Garden City, N.Y.: Doubleday, 1975
- Denzinger, H., and A. Schonmetzer. Enchiridion Symbolorum. - Freiburg im Breisgau: Herder, 1965
