Atšķirības starp "Eigēnika" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. maijs, plkst. 14.18

Eigenika (no gr. - "laba šķirne") - teorija par cilvēku sugas uzlabošanu, par pamatu ņemot tos pašus principus, kā tiek veidota mājdzīvnieku sugu mākslīgā selekcija. Terminu eigenika ieviesis F.Galtons (1869.). Attiecinot uz sabiedrību, eigenikas piekritēji uzskata, ka cilvēku sociālā nevienlīdzība izriet no to psihes, prāta spēju un fizioloģiskās nevienlīdzības, bet cilvēces progress apstājies līdz ar dabiskās izlases procesa apstāšanos. Uzlabot cilvēku sugu var mākslīgās atlases ceļā: ierobežojot laulību brīvību, vai pat aizliegumu psihiski un fiziski nepilnvērīgiem (invalīdiem), to piespiedu sterilizāciju u.tml. K.Darlingtons savā darbā "Dzīves fakti" (1953.) postulēja, ka sabiedrības dalījumu sociālajā hierarhijā nosaka nevis katra sociālā slāņa pārstāvju ekonomiskās un politiskās iespējas realizēt savu gribu, bet gan šo slāņu piederīgo ģenētiskās atšķirības, t.i. jo "ģenētiski nepilnvērtīgāks" ir indivīds, jo zemākā sociālajā slāni atrodas. Attiecīgi, piederība sociālajam slānim liecina par "pilnvērtības" pakāpi.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 98. lpp.