Atšķirības starp "Romiešu leģions" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
6. rindiņa: 6. rindiņa:
  
 
Klasisko leģionu veidoja:
 
Klasisko leģionu veidoja:
* deviņas '''[[kohorta]]s''' (katrā 480 leģionāru), izlases kohorta (800 leģionāru) un [[kavalērija]]s kohorta (120 jātnieki);
+
* 10 '''[[kohorta]]s''' (katrā 480 leģionāru), izlases kohorta (800 leģionāru) un [[kavalērija]]s kohorta (120 jātnieki);
** katru kohortu veidoja sešas '''[[Centūrija (leģions)|centūrijas]]''' (80 leģionāri);
+
** katru kohortu veidoja 3 [[manipula]]s (500-600 leģionāri)
*** katru centūriju veidoja '''kontubernijas''' (''contubernium'' - 8 leģionāri).
+
*** katru manipulu veidoja 2 '''[[Centūrija (leģions)|centūrijas]]''' (80-100 leģionāri);
 +
**** katru centūriju veidoja '''kontubernijas''' (''contubernium'' - 8 leģionāri) vai dekūrijas (10 leģionāri).
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. augusts, plkst. 15.36

Attēls:Roman legio.jpg
Romas leģionāru tērpu mūsdienu rekonstrukcija
Romas leģionārs pēc Marija reformas.

Leģions (lat. legio, no legere, "savākt") - lielākā armijas pamatvienība Senās Romas armijā, 5-8 000 karavīru (skaitliskais sastāvs dažādos laika periodos bija dažāds). Attiecīgi, leģionā dienējošos karavīrus literatūrā dēvē par "leģionāriem".

Komentāri

Klasisko leģionu veidoja:

  • 10 kohortas (katrā 480 leģionāru), izlases kohorta (800 leģionāru) un kavalērijas kohorta (120 jātnieki);
    • katru kohortu veidoja 3 manipulas (500-600 leģionāri)
      • katru manipulu veidoja 2 centūrijas (80-100 leģionāri);
        • katru centūriju veidoja kontubernijas (contubernium - 8 leģionāri) vai dekūrijas (10 leģionāri).

Literatūra

  • Peter Connolly: Die römische Armee. Tiberius Claudius Maximus, Soldat im Dienste Trajans. Tessloff, Nürnberg 1996, ISBN 3-7886-0745-9
  • Kate Gilliver: Auf dem Weg zum Imperium. Eine Geschichte der römischen Armee. Theiss, Stuttgart 2003, ISBN 3-8062-1761-0
  • Adrian Goldworthy: Die Legionen Roms. Das große Handbuch zum Machtinstrument eines tausendjährigen Weltreiches. Zweitausendeins, Frankfurt a. M. 2004, ISBN 3-86150-515-0
  • Marcus Junkelmann: Die Legionen des Augustus. Der römische Soldat im archäologischen Experiment. 9. Auflage. Zabern, Mainz 2003. ISBN 3-8053-0886-8
  • Michael Simkins: Das Römische Heer von Cäsar bis Trajan. Wehr und Wissen, Bonn 1981. ISBN 3-8033-0330-3

  • Arnold H. M. Jones: The Later Roman Empire. Blackwell, Oxford 1964, Baltimore 1986 (Nachdr. 2 Bde.), S. 607ff. (Zum spätantiken Heer.)
  • Michael Whitby: Rome at War, 293-696. Routledge, London 2003. ISBN 0415968607 (Aktuelle, knappe Übersicht zum spätrömischen Heer)
  • John Warry: Warfare in the Classical World. University of Oklahoma Press, Norman 2004. ISBN 0806127945

Yann Le Bohec: L'armée romaine sous le haut empire. 3. Auflage. Picard, Paris, 2002 (dt. Übersetzung der 1. Auflage: Die römische Armee von Augustus zu Konstantin d. Gr. Steiner, Stuttgart, 1993, ISBN 3-515-06300-5).

Resursi internetā par šo tēmu