Atšķirības starp "Jasperss Karls" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Karls Teodors Jasperss''' (''Karl Theodor Jaspers'', 1883.-1969.) – psihiatrs, filosofs, spilgtākais vācu [[Eksistenciālisms|eksistenciālisma]] pārstāvis, profesors Bāzeles universitātē.
 
'''Karls Teodors Jasperss''' (''Karl Theodor Jaspers'', 1883.-1969.) – psihiatrs, filosofs, spilgtākais vācu [[Eksistenciālisms|eksistenciālisma]] pārstāvis, profesors Bāzeles universitātē.
  
Dzimis 1883. gada 23. februārī Oldenburgā (''Oldenburg'').
+
Dzimis 1883. gada 23. februārī Oldenburgā (''Oldenburg''). Tēvs jurists, māte no zemniekiem. Studējis jurisprudencis Heidelbergas un Minhenes universitātēs, 1902. gadā pameta studijas un pievērsās medicībai, psihiatrijai. Absolvējis Heidelbergas universitāti 1909. gadā un sācis praktizēt kā ārsts. 1913. gadā aizstāv doktora disertāciju, kuru pārstrādātu izdeva kā monogrāfiju („Vispārīgā psihopatoloģija“, 1913.). Šajā pašā gadā kļuva par psiholoģijas pasniedzēju Heidelbergas universitātē, pievēršoties zinātnei. Politiskajos uzskatos, it sevišķi mūža pēdējās desmitgadēs, uzteikti antisovjetisks („Atombumba un cilvēces nākotne“, 1958.).
  
Politiskajos uzskatos, it sevišķi mūža pēdējās desmitgadēs, uzteikti antisovjetisks („Atombumba un cilvēces nākotne“, 1958.).
+
Savu karjeru uzsāka kā psihiatrs (šīs izglītības koncepcijas visnotaļ ietekmē viņa filosofiju). Psihopatoloģiskajās parādībās Jasperss saskatīja nevis personības deģenerāciju, bet gan pastiprinātu cilvēka tieksmi pēc individualitātes. Secināja, ka jebkura racionāla pasaules aina vēl nenozīmē, ka pasaule ir izpētīta: tā ir tikai „esamības šifrs“, un tas vienmēr ir jāizskaidro. Filosofijas iekšējais saturs, pēc viņa domām, atklājas tikai „intīmajā šifra izpratnē“, bet filosofijas uzdevums ir izzināt nesaprātīgo, kas valda pasaulē, un izprast to kā augstākā saprāta pamatu („Saprāts un eksistence“, 1935.). Jaspersa eksistenciālisma specifika visspilgtāk parādās viņa mācībā par „robežsituācijām“: esamības patiesā jēga cilvēkam kļūst skaidra tikai spēcīgu garīgu satricinājumu laikā (smaga slimība, nāves klātesamība, nelabojamas vainas apziņa u.tml.). Šādos brīžos „sabrūk šifrs“: cilvēks atbrīvojas no saviem ieaudzinātajiem priekšstatiem kā pareizi dzīvot (no „transcedentālās esamības sevī“, jo robežsituācija pierādījusi šo uzskatu aplamību), kā no aplamām atbrīvojas no līdzšinējām prioritātēm (no „esamības pasaulē“). Cilvēkam atklājas viņa dziļi intīmā eksistence („eksistences apskaidrība“) un patiesā (transcedentālā) augstākā esamības izpratne („Filosofija“, 1932.).
 
 
Savu karjeru uzsāka kā psihiatrs (šīs izglītības koncepcijas visnotaļ ietekmē viņa filosofiju). Psihopatoloģiskajās parādībās („Vispārīgā psihopatoloģija“, 1913.) Jasperss saskatīja nevis personības deģenerāciju, bet gan pastiprinātu cilvēka tieksmi pēc individualitātes. Secināja, ka jebkura racionāla pasaules aina vēl nenozīmē, ka pasaule ir izpētīta: tā ir tikai „esamības šifrs“, un tas vienmēr ir jāizskaidro. Filosofijas iekšējais saturs, pēc viņa domām, atklājas tikai „intīmajā šifra izpratnē“, bet filosofijas uzdevums ir izzināt nesaprātīgo, kas valda pasaulē, un izprast to kā augstākā saprāta pamatu („Saprāts un eksistence“, 1935.). Jaspersa eksistenciālisma specifika visspilgtāk parādās viņa mācībā par „robežsituācijām“: esamības patiesā jēga cilvēkam kļūst skaidra tikai spēcīgu garīgu satricinājumu laikā (smaga slimība, nāves klātesamība, nelabojamas vainas apziņa u.tml.). Šādos brīžos „sabrūk šifrs“: cilvēks atbrīvojas no saviem ieaudzinātajiem priekšstatiem kā pareizi dzīvot (no „transcedentālās esamības sevī“, jo robežsituācija pierādījusi šo uzskatu aplamību), kā no aplamām atbrīvojas no līdzšinējām prioritātēm (no „esamības pasaulē“). Cilvēkam atklājas viņa dziļi intīmā eksistence („eksistences apskaidrība“) un patiesā (transcedentālā) augstākā esamības izpratne („Filosofija“, 1932.).
 
  
 
Miris 1969. gada 26. februārī Bāzelē (''Basel'').
 
Miris 1969. gada 26. februārī Bāzelē (''Basel'').
32. rindiņa: 30. rindiņa:
 
* [http://www.karljaspers.info/ Österreichische Karl-Jaspers-Gesellschaft]
 
* [http://www.karljaspers.info/ Österreichische Karl-Jaspers-Gesellschaft]
 
* [http://www.asia-europe.uni-heidelberg.de/Plone/karl-jaspers-center Karl Jaspers Center - Universität Heidelberg]
 
* [http://www.asia-europe.uni-heidelberg.de/Plone/karl-jaspers-center Karl Jaspers Center - Universität Heidelberg]
 +
----
 +
* [http://hpsy.ru/authors/x115.htm Карл Ясперс]
 +
* [http://lib.ru/FILOSOF/YASPERS/time.txt Карл Ясперс. Духовная ситуация времени.]
 +
* [http://filosof.historic.ru/books/item/f00/s00/z0000655/ Карл Ясперс. Истоки истории и ее цель.]
 +
* [http://scientific-notes.ru/pdf/005-06.pdf  Власова О.А. Между психопатологией и философией: путь Ясперса. - Ученые записки Курского государственного университета (.pdf)]
 +
* [http://ec-dejavu.net/j/Karl_Jaspers.html Водолагин А.В. Психопатология и метафизика воли (к 125-летию Карла Ясперса). // Вопросы философии, 2008,  № 5, с. 140-148]
  
 
[[Kategorija:J]]
 
[[Kategorija:J]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. septembris, plkst. 13.04

Karls Jasperss

Karls Teodors Jasperss (Karl Theodor Jaspers, 1883.-1969.) – psihiatrs, filosofs, spilgtākais vācu eksistenciālisma pārstāvis, profesors Bāzeles universitātē.

Dzimis 1883. gada 23. februārī Oldenburgā (Oldenburg). Tēvs jurists, māte no zemniekiem. Studējis jurisprudencis Heidelbergas un Minhenes universitātēs, 1902. gadā pameta studijas un pievērsās medicībai, psihiatrijai. Absolvējis Heidelbergas universitāti 1909. gadā un sācis praktizēt kā ārsts. 1913. gadā aizstāv doktora disertāciju, kuru pārstrādātu izdeva kā monogrāfiju („Vispārīgā psihopatoloģija“, 1913.). Šajā pašā gadā kļuva par psiholoģijas pasniedzēju Heidelbergas universitātē, pievēršoties zinātnei. Politiskajos uzskatos, it sevišķi mūža pēdējās desmitgadēs, uzteikti antisovjetisks („Atombumba un cilvēces nākotne“, 1958.).

Savu karjeru uzsāka kā psihiatrs (šīs izglītības koncepcijas visnotaļ ietekmē viņa filosofiju). Psihopatoloģiskajās parādībās Jasperss saskatīja nevis personības deģenerāciju, bet gan pastiprinātu cilvēka tieksmi pēc individualitātes. Secināja, ka jebkura racionāla pasaules aina vēl nenozīmē, ka pasaule ir izpētīta: tā ir tikai „esamības šifrs“, un tas vienmēr ir jāizskaidro. Filosofijas iekšējais saturs, pēc viņa domām, atklājas tikai „intīmajā šifra izpratnē“, bet filosofijas uzdevums ir izzināt nesaprātīgo, kas valda pasaulē, un izprast to kā augstākā saprāta pamatu („Saprāts un eksistence“, 1935.). Jaspersa eksistenciālisma specifika visspilgtāk parādās viņa mācībā par „robežsituācijām“: esamības patiesā jēga cilvēkam kļūst skaidra tikai spēcīgu garīgu satricinājumu laikā (smaga slimība, nāves klātesamība, nelabojamas vainas apziņa u.tml.). Šādos brīžos „sabrūk šifrs“: cilvēks atbrīvojas no saviem ieaudzinātajiem priekšstatiem kā pareizi dzīvot (no „transcedentālās esamības sevī“, jo robežsituācija pierādījusi šo uzskatu aplamību), kā no aplamām atbrīvojas no līdzšinējām prioritātēm (no „esamības pasaulē“). Cilvēkam atklājas viņa dziļi intīmā eksistence („eksistences apskaidrība“) un patiesā (transcedentālā) augstākā esamības izpratne („Filosofija“, 1932.).

Miris 1969. gada 26. februārī Bāzelē (Basel).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 183. lpp.
  • Karls Jasperss. Ievads filosofijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2003. - 176 lpp. ISBN 9984-22-741-3

  • Andreas Cesana. Karl Jaspers, geschichtliche Wirklichkeit mit Blick auf die Grundfragen der Menschheit, Beiträge zur 5. International Jaspers Conference, Istanbul, 10.-16. August 2003, - Königshausen und Neumann: Würzburg, 2008, ISBN 978-3-8260-3938-6
  • Knut Eming, Thomas Fuchs. Karl Jaspers. Philosophie und Psychopathologie. - Universitätsverlag Winter: Heidelberg, 2007, ISBN 978-3-8253-5352-0
  • Karl Jaspers im Schnittpunkt von Zeitgeschichte, Psychopathologie, Literatur und Film. / Dietrich von Engelhardt und Horst-Jürgen Gerigk (Hrsg.) - Mattes: Heidelberg, 2009, ISBN 978-3-86809-018-5
  • Karl Jaspers. Philosoph, Arzt, politischer Denker. Symposium zum 100. Geburtstag in Basel und Heidelberg. / Jeanne Hersch (Hrsg.) - Piper: München u.a., 1986, ISBN 3-492-10679-X
  • Albrecht Kiel. Die Sprachphilosophie von Karl Jaspers, Anthropologische Dimensionen der Kommunikation. - WBG: Darmstadt, 2008, ISBN 978-3-534-21957-5

Resursi internetā par šo tēmu