Atšķirības starp "Itālijas pilsētvalstis" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 6. oktobris, plkst. 06.36

Itālijas pilsētvalstis - pilsētas Apenīnu pussalas (mūsd. Itālija) ziemeļos un centrālajā daļā, kuru lielākā daļa 1050.-1150. gados bija suverenas pilsētvalstis. Tās ēvēja par komūnām, kopienām (viduslat. communia), korporācijām, universitātēm (viduslat. universitates), savienībām, asociācijām (viduslat. communitates). Ar laiku starp tām kā varenākās un ietekmīgākās izvirzījās Boloņa, Dženova, Florence, Milāna, Modēna, Piza, Venēcija. Sākotnēji tajās bija republikāniskā demokrātiskā valdīšanas forma - augstākā valsts vara piederēja pilsētas pilsoņu sapulcei, kurā pieņēma likumus, lēma kara un miera jautājumus, ratificēja līgumus, uz noteiktu laiku (visbiežāk uz 1 gadu) atkarībā no pilsētvalsts lieluma iecēla 4-12 konsulus, kuri īstenoja pilsē†valsts pārvaldi un veica tiesnešu funkcijas.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 55. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu