Atšķirības starp "Levī-Brils Lisjēns" versijām
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Lisjēns Levī-Brils''' (''Lévy-Bruhl Lucien'', 1857.-1939.), dažkārt literatūrā arī '''Lusjēns Levī-Brils''' – sociologs, etnologs. | '''Lisjēns Levī-Brils''' (''Lévy-Bruhl Lucien'', 1857.-1939.), dažkārt literatūrā arī '''Lusjēns Levī-Brils''' – sociologs, etnologs. | ||
− | No 1899. gada profesors Sorbonnā. Uzskatos saskatāma [[Dirkheims Emīls|Dirkheima]] ietekme. Pētīdams t.s. ''primitīvās tautas'', secināja, ka dažādiem sociāliem tipiem piemīt dažāds domāšanas veids. Postulēja, ka pirmatnējā cilvēka domāšana atšķiras no mūsdienu cilvēka domāšanas, loģikas, esot praloģiska (ignorējot pretrunu likumu) un nenošķir dabisko no pārdabiskā. Pirmatnējā cilvēka priekšstatos pirmcēlonis un galīgās sekas atradušies tiešā sakarā, starpsakarus ignorējot (pēc Levī-Brila domām te darbojas participācijas likums). Uzskatīja, ka mīts ir arhaiska (mūsdienās – relikta) apziņas forma. Zināmākie darbi ir „Domāšanas funkcijas zemākajās sabiedrībās“ (1910.), „Pirmatnējā domāšana“ (1922.). | + | Dzimis 1857. gada 10. aprīlī Parīzē. |
+ | |||
+ | No 1899. gada profesors Sorbonnā. Miris 1939. gada 13. martā. | ||
+ | |||
+ | Uzskatos saskatāma [[Dirkheims Emīls|Dirkheima]] ietekme. Pētīdams t.s. ''primitīvās tautas'', secināja, ka dažādiem sociāliem tipiem piemīt dažāds domāšanas veids. Postulēja, ka pirmatnējā cilvēka domāšana atšķiras no mūsdienu cilvēka domāšanas, loģikas, esot praloģiska (ignorējot pretrunu likumu) un nenošķir dabisko no pārdabiskā. Pirmatnējā cilvēka priekšstatos pirmcēlonis un galīgās sekas atradušies tiešā sakarā, starpsakarus ignorējot (pēc Levī-Brila domām te darbojas participācijas likums). Uzskatīja, ka mīts ir arhaiska (mūsdienās – relikta) apziņas forma. Zināmākie darbi ir „Domāšanas funkcijas zemākajās sabiedrībās“ (1910.), „Pirmatnējā domāšana“ (1922.). | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 234. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 234. lpp. | ||
+ | ---- | ||
+ | * Andreski Stanislav. Social Sciences as Sorcery. - Andre Deutsch: London, 1972 | ||
---- | ---- | ||
* Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions Mentales. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1922 | * Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions Mentales. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1922 |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. janvāris, plkst. 12.28
Lisjēns Levī-Brils (Lévy-Bruhl Lucien, 1857.-1939.), dažkārt literatūrā arī Lusjēns Levī-Brils – sociologs, etnologs.
Dzimis 1857. gada 10. aprīlī Parīzē.
No 1899. gada profesors Sorbonnā. Miris 1939. gada 13. martā.
Uzskatos saskatāma Dirkheima ietekme. Pētīdams t.s. primitīvās tautas, secināja, ka dažādiem sociāliem tipiem piemīt dažāds domāšanas veids. Postulēja, ka pirmatnējā cilvēka domāšana atšķiras no mūsdienu cilvēka domāšanas, loģikas, esot praloģiska (ignorējot pretrunu likumu) un nenošķir dabisko no pārdabiskā. Pirmatnējā cilvēka priekšstatos pirmcēlonis un galīgās sekas atradušies tiešā sakarā, starpsakarus ignorējot (pēc Levī-Brila domām te darbojas participācijas likums). Uzskatīja, ka mīts ir arhaiska (mūsdienās – relikta) apziņas forma. Zināmākie darbi ir „Domāšanas funkcijas zemākajās sabiedrībās“ (1910.), „Pirmatnējā domāšana“ (1922.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 234. lpp.
- Andreski Stanislav. Social Sciences as Sorcery. - Andre Deutsch: London, 1972
- Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions Mentales. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1922
- Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions mentales dans les societes inferieures. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1918