Atšķirības starp "Loskis Nikolajs" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. februāris, plkst. 09.26

Nikolajs Loskis (Лоский Николай Онуфриевич, 1870.) - filosofs.

Savos politiskajos uzskatos monarhists, noliedzoši raudzījās uz marksismu.

Uzskatīja, ka filosofijas uzdevums ir izveidot koncepciju par pasauli kā vienotu veselumu. To centās konstruēt, balstoties uz reliģisko pieredzi un mācību par Dievu kā pāri laikam stāvošu substancionālu spēku. Gnozeoloģijā bija tuvs imanentu skolai. Lietas tiekot izzinātas ar intelektuālas vai mistiskas intuīcijas palīdzību. Profesors Pēterburgas universitētē. 1922. gadā emigrējis uz ASV - pofesors Krievu garīgajā akadēmijā Ņujorkā. Kopā ar S.Franku (1877.-1950.) izveidoja t.s. integrālā intuitīvisma sistēmu, kurā apvienoja Platona, Bergsona un imanentu idejas un V.Solovjova mistiku. Zināmākie darbi ir: "Intuitīvisma pamatojums" (1906.), "Krievu filozofijas vēsture" (1917.), "Dostojevskis un tā kristīgais pasaules uzskats" (1945.) u.c.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 245.-246. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu