Atšķirības starp "Brīvā tirgus ekonomika" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. februāris, plkst. 13.08

Brīvā tirgus ekonomika - pēc ekonomikas veida definēts sabiedrības modelis - t.s. kapitālisms, - kurā galvenie ražošanas, sadales un maiņas līdzekļi atrodas privātās (fizisko un juridisko personu) rokās un kalpo sacensībai par peļņu. Preču un pakalpojumu ražošana noris konkurences apstākļos un ekonomisko darbību koordinācija notiek ar tirgus un brīvu cenu starpniecību. Svarīga ir laissez faire maksima – valstij un valdībai nevajag iejaukties ekonomiskajos procesos (plānot, subsidēt, kontrolēt utt.), jo tās iejaukšanās grauj tirgus mehānisma efektivitāti. Brīvā tirgus ekonomikas „tīrai” formai raksturīgas sekojošas pazīmes:

• ražošanas līdzekļu privātīpašums (t.i., kapitāls) un kontrole pār to;
• ekonomiskās darbības orientācija uz peļņas iegūšanu;
• tirgus kā šīs darbības regulatora pastāvēšana;
• tas, ka kapitāla īpašnieki piesavinās peļņu, kuru valsts apliek ar nodokļiem;
• brīvu sociālu subjektu – strādnieku darbs [59].

Daļa ekonomistu norāda, ka „tīra” brīvā tirgus ekonomika ir raksturīga „mežonīgā kapitālisma” periodam, kad notiek kapitāla uzkrāšana.

Literatūra par šo tēmu

• The Penguin Dictionary of Sociology. / Ed. Abercrombie N., Hill S., Turner B. - London, 1988