Atšķirības starp "Brusilovs Aleksejs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aleksejs Brusilovs''' (1853.–1926.) - [[Krievijas impērija]]s, vēlāk [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]], [[PSRS]] virsnieks. | + | '''Aleksejs Brusilovs''' (''Алексей Алексеевич Брусилов'', 1853.–1926.) - [[Krievijas impērija]]s, vēlāk [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]], [[PSRS]] kavalērijas virsnieks. |
| − | 1872. gadā absolvējis Pāžu korpusu. 1912. gadā paaugstināts par [[Ģenerālis|ģenerāli]]. [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] sākumā komandēja Krievijas 8. armiju, Dienvidrietumu fronti (no 1916. gada marta), armijas augstākais virspavēlnieks (1917. gada maijā–jūlijā). 1920. gadā iestājies [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], strādājis Kara lietu tautas komisariāta centrālajā aparātā, [[PSRS]] revolucionārajā kara padomē (no 1924. gada). | + | Dzimis 1853. gada 19. augustā Tiflisā (mūsd. Tbilisi), [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. 1872. gadā absolvējis Pāžu korpusu. 1912. gadā paaugstināts par [[Ģenerālis|ģenerāli]]. [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] sākumā komandēja Krievijas 8. armiju, Dienvidrietumu fronti (no 1916. gada marta), armijas augstākais virspavēlnieks (1917. gada maijā–jūlijā). Kļuva plaši pazīstams ar t.s. [[Brusilova pārrāvums|Brusilova pārrāvumu]] - plašu Krievijas armijas kavalērijas uzbrukumu 1916. gada jūnijā [[Austroungārija]]s spēkiem, pārraujot frontes līniju un ieņemot plašu teritoriju vairāk nekā 40 km dziļumā. 1920. gadā iestājies [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], strādājis Kara lietu tautas komisariāta centrālajā aparātā, [[PSRS]] revolucionārajā kara padomē (no 1924. gada). Miris 1926. gada 17. martā. |
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. marts, plkst. 06.34
Aleksejs Brusilovs (Алексей Алексеевич Брусилов, 1853.–1926.) - Krievijas impērijas, vēlāk KSFPR, PSRS kavalērijas virsnieks.
Dzimis 1853. gada 19. augustā Tiflisā (mūsd. Tbilisi), Krievijas impērijā. 1872. gadā absolvējis Pāžu korpusu. 1912. gadā paaugstināts par ģenerāli. I Pasaules kara sākumā komandēja Krievijas 8. armiju, Dienvidrietumu fronti (no 1916. gada marta), armijas augstākais virspavēlnieks (1917. gada maijā–jūlijā). Kļuva plaši pazīstams ar t.s. Brusilova pārrāvumu - plašu Krievijas armijas kavalērijas uzbrukumu 1916. gada jūnijā Austroungārijas spēkiem, pārraujot frontes līniju un ieņemot plašu teritoriju vairāk nekā 40 km dziļumā. 1920. gadā iestājies Sarkanajā armijā, strādājis Kara lietu tautas komisariāta centrālajā aparātā, PSRS revolucionārajā kara padomē (no 1924. gada). Miris 1926. gada 17. martā.
