Atšķirības starp "Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komiteja" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. jūnijs, plkst. 09.56

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija (RLB ZK) (lat. Academia Scientiarum Latviensis) - 1932. gadā uz Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas pamata izveidota nevalstiska struktūra, Zinātņu akadēmijas ekvivalents. Tās uzdevums bija krāt, sistematizēt un pētīt materiālus par Latvijas dabu un latviešu valodu, vēsturi un kultūru. Pastāvēja un darbojās līdz 1940. gadam. Komitejas priekšnieks bija P.Šmits (1932.-1938.), bet pēc tā nāves - J.Endzelīns (1938.-1940.). Izveidota pēc pazīstamā valodnieka, folklorista un orientārisfa Pētera Šmita ierosmes, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju reorganizējot par Zinātņu komiteju. ZK svinīgajā atklāšanas sēdē 1932. g. 23. maijā kā goda viesi piedalījās Valsts prezidents A. Kviesis, ārlietu ministrs K. Zariņš, izglītības ministrs A. Ķēniņš, gandrīz viss diplomātiskais korpuss. RLB Zinātņu komitejas organizatoru vidū bez tās pirmā priekšnieka Pētera Šmita bija valodnieks Jānis Endzelīns, vēsturnieks Augusts Tentelis un veterinārārsts Ludvigs Kundziņš (kā vecākais latviešu dabaszinātnieks).

Saskaņā ar Statūtiem, RLB Zinātņu komiteja sastāvēja no goda biedriem, 30 kārtējiem biedriem un 60 biedriem - korespondentiem. Par kārtējiem biedriem varēja būt tikai RLB biedri, bet par goda biedriem un biedriem korespondentiem var būt arī nebiedri, izņemot ārzemniekus. Par kārtējiem biedriem varēja tikt ievēlēti Latvijas augstskolas profesori un vecākie docenti, personas ar augstāko zinātnisko grādu (doktora vai maģistra grāda) un vispār ievērojami zinātnieki, rakstnieki un mākslinieki. Par kārtējiem biedriem varēja būt speciālisti šādās disciplīnās:

• vēsturē - 2 personas;
• baltu filoloģijā - 2 personas;
• literatūras vēsturē – 2 personas;
• arheoloģijā - 2 personas;
• mākslas vēsturē un estētikā - 2 personas;
• filozofijas un pedagoģijas vēsturē - 2 personas;
• etnogrāfijā 2 personas;
• zooloģijā un antropoloģijā – 2 personas;
• botānikā - 2 personas;
• ģeoloģijā un ģeogrāfijā - 2 personas;
• mineraloģijā un ķīmijā - 2 personas;
• tautsaimniecībā – 2 personas;
• tiesību vēsturē - 2 personas;
• rakstniecībā - 2 personas;
• mākslās - 2 personas.

Kārtējie biedri ievēlēja no sava vidus Zinību komisijas priekšnieku, divus viņa vietniekus un divus sekretārus uz vienu gadu, kas veidoja Zinību komisijas prezidiju. Mantzini un bibliotekāru varēja ievēlēt arī no biedriem korespondentiem, ja tie bija RLB biedri, viņus ievēlēja komiteja, bet apstiprināja RLB valde. Prezidijs izstrādāja Zinību komitejas darbības plānu: atklātu priekšnesumu rīkošanu, rakstu izdošanu, zinātnisku ekskursiju organizēšanu utt., Zinību komitejas priekšnieks vai viņa vietnieks vadīja zinātniskās un administratīvās sēdes. Zinātņu komitejas sēdes notika ne retāk kā 6 reizes gadā, bija publiskas un tajās kārtējie biedri nolasīja referātus pēcZinātņu komitejas prezidija izstrādātā plāna. Administratīvās sēdes bija slēgtas un tajās notika vēlēšanas un tiek pārrunāti Zinātņu komitejas saimniecības un administrācijas jautājumi. Balsstiesības zinātniskajās sēdēs baudīja kārtējie biedri un goda biedri, ja pēdējie ir RLB biedri, bet balsstiesību administratīvās sēdēs bauda tikai kārtējie biedri.

Pirmie ZK goda biedri bija RLB priekšnieks advokāts A.Krastkalns, J.Endzelīns, P.Šmits, M.Bīmanis (LU rektors), J.Vītols (Konservatorijas rektors), V.Purvītis (Mākslas akadēmijas rektors), vēlāk arī prāvests K.Kundziņš un L.Kundziņš. Par kārtējiem biedriem tika ievēlēti vēsturnieki A.Tentelis un L.Adamovičs, filologi J.Plāķis un E.Blese, literatūrvēsturnieki L.Bērziņš un A.Speke, arheologs F.Balodis, filozofi J.Kauliņš un T.Celms, etnogrāfs K.Straubergs, dabaszinātnieki N.Malta un P.Nomals, mediķis J.Alksnis, ģeogrāfijas un hidroloģijas pārstāvji R.Putniņš, A.Vītols, Z.Slaucītājs, ķīmiķi E.Zariņš un J.Auškāps, juristi A.Švābe un A.Būmanis (viens no Latvijas Civillikuma autoriem), arhitekts P.Kundziņš, rakstnieks E.Virza. Pēdējās, 1940, gada vēlēšanās, iespējams, ka īsteno locekļu skaitā ievēlēti arī antropologs J.Prīmanis, filologs P.Jurevičs, rakstnieks K.Skalbe, arhitekts E.Laube.^[1] ZK korespondētējbiedru skaitā bija 8 redzami ārzemju zinātnieki (t.sk. somi K.Krona un J.Mikola, francūzis O.Ozērs) un 5 Latvijas pārstāvji (arī pazīstamais grāmatnieks Jānis Misiņš).

Zinātņu komiteja mēģināja darboties kā Rietumu tipa personāla elitāru zinātnieku korporācija, kaut arī stabilas tradīcijas šajā ziņā nespēja (vai nepaguva) iedibināt. Pēc L. Ausēja vērtējuma, tā bija Latvijas Zinātņu akadēmijas «priekšpakāpe». Gandrīz visi RLB ZK locekļi bija Latvijas Universitātes mācībspēki, kas vakaros pulcējās RLB namā, turpat kaimiņos, lai klausītos referētus un diskutētu. Ik gadus ZK vidēji noturēja 7 zinātniskas sēdes, kopš 1933. gada izdeva savu rakstu krājumu (kopā 5 laidieni). Aktīvākie darbības gadi bija no 1932. līdz 1934. gadam, bet pēc Ulmaņa apvērsuma ZK reprezentatīvās funkcijas zināmā mērā tika ierobežotas, jo RLB tradicionāli turējās atstatus no Ulmanim tuvām aprindām. ZK popularitāte sabiedrībā bija maza. Kaut arī biedru vidū bija patiešām nopietni zinātnieki, tomēr ne mazāk izcilu personu palika ārpus tās ietvariem. Nebija vai tikpat kā nebija pārstāvētas eksaktās, dabas, lauksaimniecības zinātnes, medicīna un tehniskās disciplīnas. Bez tam ZK bija mononacionāla, un daudzie izcilie nelatvieši no Latvijas zinātniekiem nebija tas biedru vidū. Daži sākotnēji aktīvi biedri dibinātāji (piem., F.Balodis, A.Tentelis), tika atstumti no ZK vadības un vairs neņēma aktīvu līdzdalību komitejā. Pēc K.Ulmaņa ievēlēšanas par RLB goda biedru un A.Krastkalna nāves, atbilstoši tā laika LR iekšpolitikai, radās reāli draudi ZK likvidēt, to integrējot valsts struktūrās. Taču tas notika 1940. gadā, kad PSRS okupēja Latviju: likvidēja Rīgas Latviešu biedrību, tika pārtaukta arī tās ZK darbība.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu