Atšķirības starp "Pļehanovs Georgijs" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. oktobris, plkst. 15.19

Georgijs Pļehanovs – kreisais domātājs, publicists, sociāldemokrātijas kustības aizsācējs Krievijas impērijā.

Viens no narodņiku organizācijas „Zeme un brīvība“ vadītājiem (vēlāk iesaistījās nelegālajā grupā „Zemes vispārējā pārdalīšana“). 1880. gadā emigrēja uz Eiropu, kur iepazinās ar Marksa atziņām un kļuva par aktīvu marksistu. 1883. gadā Šveicē kopā ar domubiedriem izveidoja „Darba atbrīvošanas“ grupu, ar mērķi propagandēt marksisma idejas Krievijā. 1903. gadā, sākot šķelties Krievijas sociāldemokrātijai radikāļos un mērenajos, pieslējās t.s. maziniekiem.

Savos darbos „Kā attīstījies monistiskais uzskats par vēsturi“ (1895.), „Apcerējumi par materiālisma vēsturi“ (1896.), „Jautājums par personības lomu vēsturē“ (1898.) u.c. papildināja marksistisko domu, uzsvēra masu psiholoģijas nozīmi Eiropu pārņēmušanā ideju un koncepciju cīņā. Bija viens no marksistiskās estētikas un mākslas kritikas aizsācējiem, izveidoja savu koncepciju par mākslas izcelšanos, par mākslu kā īpašu sabiedrības dzīves atspoguļošanas formu, par reālismu kā tās būtību. No materiālistiskās kritikas viedokļa pievērsās arī reliģijas lomai un vēsturei. Atzina t.s. hieroglifu teoriju.

Literatūra par šo tēmu

• Pļehanovs. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 332.-333. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu