Atšķirības starp "Lēņa grāmata Mihaelam Koham, 1494." versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
(Nav atšķirību)

Pašreizējā versija, 2010. gada 3. decembris, plkst. 11.54

Mestra Valtera no Pletenbergas lēņa grāmata Mihaelam Koham (Pavāram). 1494. gada 29. septembris.

Mēs, brālis Valters no Pletenbergas, Vācu ordeņa ievēlēts mestrs un zemes maršals Livonijā, darām zināmu un apliecinām ar šo mūsu atklāto apzīmogoto grāmatu, ka ar mūsu cienījamo līdzpavēlnieku padomu, piekrišanu un ziņu mūsu ordeņa uzticamajam Mihaelam Koham un viņa likumīgiem mantiniekiem, šīs grāmatas uzrādītājiem, esam piešķīruši un izlēņojuši, kā arī ar šīs grāmatas spēku un varu piešķiram un izlēņojam trešo daļu no visām zemēm, pār kurām senos laikos pilnīgi valdījis Jānis Melemess (Janne Melemes) un viņa mantinieki, un kam tās bija kopīgi izlēņotas saskaņā ar pievienoto [lēņa] grāmatu; pēc tam šo trešdaļu tika valdījis un lietojis Jānis Melemess, bet tagad to valda minētais Mihaels Kohs līdzīgi tam, kā Jānis Melemess to bija valdījis un lietojis, un kā tā atrodas savās robežās un zīmēs - ar mežiem, lopu ceļiem, ganībām, pļavām, laukiem, iekoptiem un neiekoptiem, ar visiem labumiem un ienākumiem, kur arī tie varētu tikt gūti, brīvi un netraucēti valdīt uz mūžīgiem laikiem pēc lēņa novada tiesībām, un uz ko minētam Mihaelam Koham un viņa likumīgiem mantiniekiem varētu būt tiesības, neko neizņemot, bet ar šādu nosacījumu: Mihaelam un viņa mantiniekiem ir pienākums doties mūsu vai mūsu ordeņa vēstneša gaitās, kur viņš un viņa mantinieki tiek sūtīti, tāpat arī, kur viņš tiktu izrīkots [par vēstnesi] pie ordeņkungu darbiem, viņam un viņa mantiniekiem ir pienākums ierasties. Apliecinot augšā rakstīto [...] esam šo grāmatu likuši apzīmogot. Dots un rakstīts Daugavgrīvā, Miķeļa dienā, mūsu Kunga dzimšanas 1494. gadā.


Tulkojums no viduslejasvācu valodas pēc: Švābe A., 1938, 197. - 198. lpp.