Atšķirības starp "Seksts Empīriķis" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 6. decembris, plkst. 09.26

Seksts Empīriķis (200.-250.) – ārsts, filosofs.

Savā pasaules uzskatā Enesidēma sekotājs. Seksta darbos „Pirrona pamattēzes“ un „Pret matemātiķiem“, kas saglabājušies līdz mūsu dienām, apkopoti visi pamatargumenti, ar ko antīkais skepticisms vērsās pret „dogmatiskās“ filosofijas priekšstatu, ka iespējamas neapstrīdamas, neapšaubāmas zināšanas. Postulēdams, ka visiem saistošas zinātniskas, teoloģiskas, ētiskas u.tml. patiesības nav iespējamas, Seksts ieteica atturēties no jebkādiem spriedumiem, lai panāktu dvēseles līdzsvaru un svētlaimi, kuras sasniegšana esot filosofa mērķis. Ieteica dzīvē balstīties uz cilvēka dabiskajām nepieciešamībām, tieksmēm, paradumiem, likumiem, tradīcijām un, galvenais, veselā saprāta. Bija tik tuvs kristietības ideoloģijai, ka viņa darbi, ko IV gs. latīņu valodā bija pārtulkojis Rufīns, tika piedēvēti pāvestam Sikstam II (257.-258.), izraisot Sv. Hieronīma sašutuma pilnu protestu.

Literatūra par šo tēmu

Rietumeiropas morāles filozofija : antoloģija / Skaidrītes Lasmanes sakārt. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2006. - 311 lpp. ISBN 9984-8021-9-1