Atšķirības starp "Sholastika" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. decembris, plkst. 12.46

Sholastika ("skola") - filosofija viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija reliģiskā pasaules uzskata pamatojums un attīstīšana. Tās pamatā bija antīkās filosofijas izveidotās pamatatziņas (Platons un it īpaši Aristotelis, kuru mācības tika saskaņotas ar kristietības koncepcijām). Liela nozīme bija diskusijām par universālijām. Tiek periodizēta:

• agrīnā sholastika (IX-XIII gs.), kurai raksturīga neoplatonisma ietekme (Skots, Erigena, Anselms, Avicenna, Averoess, Maimonids u.c.);
• klasiskā sholastika (XIV-XV gs.), kurā dominē t.s. "kristīgais aristotelisms" (Alberts, Toms u.c.);
• vēlā sholastika (XV-XVI gs.), kurā galvenais bija teoloģiskie strīdi starp katoļu (Suarecs, Kaetanuss) un protestantu teologiem (Melanhtons) un kontrreformācija.

XIX gs. izveidojās neosholastika, kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas (tomismu, augustiniānismu, franciskānismu u.c.), tālāk pilnveidojot sholastisko tradīciju.

Literatūra

• Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 375. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu