Atšķirības starp "Sjuņdzi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Sjuņ Dzi''' (ķīn. 荀子, piņj. ''Xún Zǐ'', ~298.-238.) - [[Ķīniešu filosofija|filosofs]] [[Konfuciānisms|konfuciānists]].
+
'''Sjuņ Dzi''' (ķīn. 荀子, piņj. ''Xún Zǐ'', ~298.-238.g.p.m.ē.) - [[Ķīniešu filosofija|filosofs]] [[Konfuciānisms|konfuciānists]].
 +
 
 +
Dzimis pēc 298. g.p.m.ē. [[Džao valsts|Džao valstī]], Ziemeļķīnā.
  
 
Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas parādību kopumu; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa nirisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām [[jan]] un negatīvajam [[iņ]]. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā.
 
Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas parādību kopumu; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa nirisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām [[jan]] un negatīvajam [[iņ]]. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā.

Versija, kas saglabāta 2010. gada 15. decembris, plkst. 14.56

Sjuņ Dzi (ķīn. 荀子, piņj. Xún Zǐ, ~298.-238.g.p.m.ē.) - filosofs konfuciānists.

Dzimis pēc 298. g.p.m.ē. Džao valstī, Ziemeļķīnā.

Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas parādību kopumu; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa nirisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām jan un negatīvajam . Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā.

Literatūra

  • Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 378. lpp.