Atšķirības starp "Atsevišķais Pleskavas brīvprātīgo korpuss" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. februāris, plkst. 14.46

Ziemeļu brīvprātīgo armija (kr. Русская добровольческая Северная армия) - krievu "balto" brīvprātīgo armija 1918. gadā Ziemļrietumu guberņu teritorijā (Latvijā un Igaunijā).

1918. gada 9. oktobrī Vācijas armijas virspavēlniecība sagatavoja instrukcijas par krievu brīvprātīgo armijas organizēšanu Ziemeļrietumu guberņās. 10. oktobrī notika vācu un krievu pārstāvju apspriede: vācu pusi pārstāvēja majori fon Kleists, fon Treskovs (von Treskow) un fon Hammeršteins, bet krievu pusi - fon Rozenbergs, fon Heršelmans, Tarnovskis un B.Linde. Armijas organizēšanai nolēma pieaicināt bijušos impērijas armijas ģenerāļus Maļavinu, Vandamu un Simanski. Vervēšanas punkti darbojās Pleskavā, Valkā, Tērbatā, Rīgā, Liepājā un Tallinā. Vācu puse piešķīra 24 smagos un 6 vieglos lielgabalus, kā arī naudas summu organizēšanai.

Saformēja:

• Pleskavas atsevišķais korpuss (Отдельный Псковский русский добровольческий корпус) ģenerāļa Vandama vadībā;
• 1. divīzija ģenerāļa Simanska vadībā
• Rēzeknes partizānu grupa pulkveža Afanasjeva vadībā
• kavalērijas eskadrons ritmeistara Bulak-Bulakoviča vadībā;
• Peipusa ezera flotile (3 kuģīši) kapteiņa N.Neļidova vadībā.

Oktobra beigās armijā bija 3500 sligti ģērbti, slikti bruņoti un demoralizēti vīri. Novembra vidū tika nomainīta armijas vadība: komandieris pulkvedis fon Neffs (von Neff), štāba priekšnieks Vilhelms fon Rozenbergs, 1. korpusa (Псковский корпус) komandieris ģenerālmajors grāfs Pālens (Pahlen) - visi Kirevijas vācbaltieši, - aizmuguri organizēja majors Krūzenšteins.

Literatūra par šo tēmu

• Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 334. lpp.