Atšķirības starp "Vācijas Impērijas Konstitūcija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vācijas impērijas konstitūcija''' (''Verfassung des Deutschen Reiches'') - 1871. gada 16. aprīlī vācu valstu [[Reihstāgs|Reihstāgā]] pieņemta [[konstitūcija]], ar kuru tika izveidota [[Vācijas impērija]] kā federatīva monarhija. | + | '''Vācijas impērijas konstitūcija''' (''Verfassung des Deutschen Reiches'') - 1871. gada 16. aprīlī vācu valstu [[Reihstāgs|Reihstāgā]] pieņemta [[konstitūcija]], ar kuru tika izveidota [[Vācijas impērija]] kā federatīva monarhija. Konstitūcija sadalīja federācijas un tās subjektu kompetenci. Visas svarīgākās valsts funkcijas nonāca federācijas pārziņā. Federālajām zemēm tika saglabātas to konstitūcijas un [[Landtāgs|Landtāgi]], taču to kompetence tika ievērojami sašaurināta, atstājot to ziņā maznozīmīgas funkcijas: tautas izglītību, baznīcas lietas, policiju, tiešu nodokļu iekasēšanu. Politiskā virsvadība tika piešķirta [[Prūsijas karaliste]]i kā lielākajai zemei. Tikai Prūsijas karalis varēja kļūt par ķeizaru. Ķeizars pārstāvēja valsti ārpolitikā, bija bruņoto spēku virspavēlnieks, iecēla impērijas ierēdņus, t.sk. [[Reihskanclers|reihskancleru]] utt. Tika izveidots [[Vācijas impērijas Reihstāgs]]. Konstitūcija bija spēkā līdz 1919. gadam, kad par pamatlikumu kļuva t.s. [[Veimāras konstitūcija]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 18. marts, plkst. 15.58
Vācijas impērijas konstitūcija (Verfassung des Deutschen Reiches) - 1871. gada 16. aprīlī vācu valstu Reihstāgā pieņemta konstitūcija, ar kuru tika izveidota Vācijas impērija kā federatīva monarhija. Konstitūcija sadalīja federācijas un tās subjektu kompetenci. Visas svarīgākās valsts funkcijas nonāca federācijas pārziņā. Federālajām zemēm tika saglabātas to konstitūcijas un Landtāgi, taču to kompetence tika ievērojami sašaurināta, atstājot to ziņā maznozīmīgas funkcijas: tautas izglītību, baznīcas lietas, policiju, tiešu nodokļu iekasēšanu. Politiskā virsvadība tika piešķirta Prūsijas karalistei kā lielākajai zemei. Tikai Prūsijas karalis varēja kļūt par ķeizaru. Ķeizars pārstāvēja valsti ārpolitikā, bija bruņoto spēku virspavēlnieks, iecēla impērijas ierēdņus, t.sk. reihskancleru utt. Tika izveidots Vācijas impērijas Reihstāgs. Konstitūcija bija spēkā līdz 1919. gadam, kad par pamatlikumu kļuva t.s. Veimāras konstitūcija.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 194. lpp.
