Atšķirības starp "Šūmans Robērs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Robers Šūmans''' (1886.-1963.) - Francijas Republikas premjerministrs, ārlietu ministrs. Dzimis 1886. gada 29. jūnijā, Klausenā, Luksemburgā. Tā kā pēc tautības skaitījās vācietis (viņa tēvs nāca no Vācijas Loraines), dienējis, vācu armijā kā palīgs Pirmā Pasaules Kara laikā. Šūmans kļuva par Francijas pilsoni pēc Loraines atdošanas Francijai 1918. gadā, ''Mouvement Republician Paopulaire'' partijas biedrs (MRP). 1919. gadā uzsāka politisko karjeru 1919. gadā, kā Trionvilas deputāts ievēlēts Francijas Nacionālajā Asamblejā. Paralēli absolvēja Strazbūras Universitāti (jurisprudences studijas) un izveidoja savu juridisko pakalpojumu firmu Mecā, Francijā. 1947. gadā ievēlēts par premjerministru, 1948. gadā kļuva par Ārlietu ministru (līdz 1953 gadam). Tas bija laiks, kad viņš piedāvāja ideju, kas kļuva par pamatu Eiropas Savienības izveidošanai. Ierosināja [[Parīzes vienošanās (1950.) 1950. gada Parīzes vienošanos]], kas lika pamatu [[Eiropas Ogļu un Tērauda Kopiena]]i, kura tika izveidota 1951 gadā (populārāk tas pazīstams kā ''Šūmana plāns''). Kad 1958 gadā tika izveidota Apvienotā Asambleja, kas vēlāk kļuva par Eiropas parlamentu, Robers Šūmans tika ievēlēts par tās prezidentu. | + | '''Robers Šūmans''' (1886.-1963.) - Francijas Republikas premjerministrs, ārlietu ministrs. Dzimis 1886. gada 29. jūnijā, Klausenā, Luksemburgā. Tā kā pēc tautības skaitījās vācietis (viņa tēvs nāca no Vācijas Loraines), dienējis, vācu armijā kā palīgs Pirmā Pasaules Kara laikā. Šūmans kļuva par Francijas pilsoni pēc Loraines atdošanas Francijai 1918. gadā, ''Mouvement Republician Paopulaire'' partijas biedrs (MRP). 1919. gadā uzsāka politisko karjeru 1919. gadā, kā Trionvilas deputāts ievēlēts Francijas Nacionālajā Asamblejā. Paralēli absolvēja Strazbūras Universitāti (jurisprudences studijas) un izveidoja savu juridisko pakalpojumu firmu Mecā, Francijā. 1947. gadā ievēlēts par premjerministru, 1948. gadā kļuva par Ārlietu ministru (līdz 1953 gadam). Tas bija laiks, kad viņš piedāvāja ideju, kas kļuva par pamatu Eiropas Savienības izveidošanai. Ierosināja [[Parīzes vienošanās (1950.)|1950. gada Parīzes vienošanos]], kas lika pamatu [[Eiropas Ogļu un Tērauda Kopiena]]i, kura tika izveidota 1951 gadā (populārāk tas pazīstams kā ''Šūmana plāns''). Kad 1958 gadā tika izveidota Apvienotā Asambleja, kas vēlāk kļuva par Eiropas parlamentu, Robers Šūmans tika ievēlēts par tās prezidentu. |
[[Kategorija:Personas]] | [[Kategorija:Personas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 19. oktobris, plkst. 12.38
Robers Šūmans (1886.-1963.) - Francijas Republikas premjerministrs, ārlietu ministrs. Dzimis 1886. gada 29. jūnijā, Klausenā, Luksemburgā. Tā kā pēc tautības skaitījās vācietis (viņa tēvs nāca no Vācijas Loraines), dienējis, vācu armijā kā palīgs Pirmā Pasaules Kara laikā. Šūmans kļuva par Francijas pilsoni pēc Loraines atdošanas Francijai 1918. gadā, Mouvement Republician Paopulaire partijas biedrs (MRP). 1919. gadā uzsāka politisko karjeru 1919. gadā, kā Trionvilas deputāts ievēlēts Francijas Nacionālajā Asamblejā. Paralēli absolvēja Strazbūras Universitāti (jurisprudences studijas) un izveidoja savu juridisko pakalpojumu firmu Mecā, Francijā. 1947. gadā ievēlēts par premjerministru, 1948. gadā kļuva par Ārlietu ministru (līdz 1953 gadam). Tas bija laiks, kad viņš piedāvāja ideju, kas kļuva par pamatu Eiropas Savienības izveidošanai. Ierosināja 1950. gada Parīzes vienošanos, kas lika pamatu Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienai, kura tika izveidota 1951 gadā (populārāk tas pazīstams kā Šūmana plāns). Kad 1958 gadā tika izveidota Apvienotā Asambleja, kas vēlāk kļuva par Eiropas parlamentu, Robers Šūmans tika ievēlēts par tās prezidentu.
