Atšķirības starp "Eiropas filozofija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Eiropiešu filosofija''' - filosofiskā doma, kas veidojās Eiropā kopš V gs. uz [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] pamata, lielā [[kristietība]]s ietekmē. | '''Eiropiešu filosofija''' - filosofiskā doma, kas veidojās Eiropā kopš V gs. uz [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] pamata, lielā [[kristietība]]s ietekmē. | ||
| + | |||
| + | Sabrūkot antīkajai pasaulei, nebūtībā aizgāja arī lielākā daļa tās intelektuālā mantojuma, un vienīgi Baznīca vēl uzturēja interesi par filosofiju, izglītību un skolas, taču jebkurus intelektuālos pūliņus strikti pakārtojot teoloģijas paradigmai. Šo uzdevumu tā pildīja jau apoloģētu darbībā, to intelektuālajā strīdā ar [[Pagānisms|pagānismu]], vēlāk [[Baznīcas tēvi|Baznīcas tēvu]] rakstos, kur, pateicoties tādiem domātājiem kā [[Aurēlijs Augustīns]] (354.-430.), kristīgā filosofija visai ievērojami bagātinājās no [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] koncepcijām. Par otru ietekmes avotu Rietumos kļuva vairāki austrumu neoplatoniķi, t.sk. Viltus Dionisijs Areopagits (V gs.). Antīkās domas paliekas tika uzkrātas [[Klosteris|klosteros]], kas veidojās par jaunajiem intelektuālās domas centriem. XI-XII gs. uz klosteru skolu pamata veidojās pirmās [[universitāte]]s, kur radās [[sholastika]] kā antīko zinātnisko koncepciju sintēze ar kristietības pamatpostulātiem. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 7. jūnijs, plkst. 13.56
Eiropiešu filosofija - filosofiskā doma, kas veidojās Eiropā kopš V gs. uz antīkās filosofijas pamata, lielā kristietības ietekmē.
Sabrūkot antīkajai pasaulei, nebūtībā aizgāja arī lielākā daļa tās intelektuālā mantojuma, un vienīgi Baznīca vēl uzturēja interesi par filosofiju, izglītību un skolas, taču jebkurus intelektuālos pūliņus strikti pakārtojot teoloģijas paradigmai. Šo uzdevumu tā pildīja jau apoloģētu darbībā, to intelektuālajā strīdā ar pagānismu, vēlāk Baznīcas tēvu rakstos, kur, pateicoties tādiem domātājiem kā Aurēlijs Augustīns (354.-430.), kristīgā filosofija visai ievērojami bagātinājās no neoplatonisma koncepcijām. Par otru ietekmes avotu Rietumos kļuva vairāki austrumu neoplatoniķi, t.sk. Viltus Dionisijs Areopagits (V gs.). Antīkās domas paliekas tika uzkrātas klosteros, kas veidojās par jaunajiem intelektuālās domas centriem. XI-XII gs. uz klosteru skolu pamata veidojās pirmās universitātes, kur radās sholastika kā antīko zinātnisko koncepciju sintēze ar kristietības pamatpostulātiem.
Literatūra
- Viduslaiku filozofija Rietumeiropas zemēs // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 440.-442. lpp.
