Atšķirības starp "Feodālisms" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. oktobris, plkst. 05.10

Feodālisms, feodāla valsts (angl. feudalism, vāc. Feudalismus, fr. féodalité, kr. феодализм - no vidusl. lat. feodum, feudum: "feods", "lēnis") - decentralizēta valsts iekārta, kurā sabiedrība strikti sadalīta kārtās, bet valdošās kārtas locekļus savā starpā saista sizerena-vasaļa zvērests. Monarhs kā augstākais sizerens, kura vasaļi ir lielie feodāļi, magnāti, tad hierarhijas secībā vasalitātes ķēde turpinās līdz pat zemniecībai. Monarhs bija tikai "pirmais starp līdzīgiem" un, ja vasaļuprāt nepildīja savas sizerena saistības, vasaļi varēja izvēlēties citu sizerenu vai pat paši kļūt par monarhiem (ja pietika spēka un līdzekļu), savukārt vasaļu vasaļus ar sava sizerena sizerenu nesaistīja nekāds zvērests. Lielie feodāļi visai bieži savos valdījumos baudīja t.s. feodālo imunitāti.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp.

• Alain Guerreau. Le Féodalisme: un horizon théorique. - Sycomore: Paris, 1980
• Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. La Mutation féodale Xe-XIIe siècle. / Collection Nouvelle Clio. - PUF: Paris, 1980
• Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. Les Féodalités. - PUF: Paris, 1998.