Atšķirības starp "Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
(Nav atšķirību)

Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. decembris, plkst. 09.03

Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve (Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum) - Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas jeb Ziemeļeiropas kristīšanas vēsture, ko sarakstījis Ādams no Brēmenes.

Pēc stila Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture kopē Bībeli un klasiskos autorus, un to veido divas daļas četrās grāmatās: notikumi līdz 1071. gadam (līdz arhibīskapa Adalberta nāvei) un notikumi līdz 1081. gadam. Spriežot pēc satura, labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (Annales Fuldenses), gan no Einharda "Kārļa Lielā dzīves" (Vita Karoli Magni), gan Tūras Gregora "Franku vēstures" un Rimberta "Svētā Anskara dzīves" (Vita sancti Anscarii), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības (jūrnieku, tirgotāju, amatpersonu stāstītais). Ziņas par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm satur daudz teiksmaina un neticama.[1] Stāstā par dāņu un zviedru militārajām sadursmēm ar kuršiem, informāciju pamatā ņēmis no Rimberta.

Atsauces un piezīmes

  1. Fragments no Brēmenes Ādama hronikas, kurā stāstīts par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzcelto baznīcu Kursā (1075.-1081.) ir nopublicēts "Senās Latvijas vēstures avoti" 1. burtnīcā kā 16. avots. (Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937., 12. lpp.)

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
  • Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1937., Nr.1.
  • Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.

  • Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858

Resursi internetā par šo tēmu