Atšķirības starp "Ādams no Brēmenes" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis''; ~1020.-~1082.) - Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors. Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kā skolotājs, arhibīskapa Adalberta (1043.-1072.) arhivārs un bibliotekārs. 1074. gadā sācis rakstīt "[[Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve|Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi]]" (''Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum''), ko, acīmredzot, nav pabeidzis autora nāves dēļ (acīmredzot miris pēc 1081. gada 12. oktobra). | + | '''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis''; ~1020.-~1082.) - Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], [[Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve|Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures]] autors. Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kā skolotājs, arhibīskapa Adalberta (1043.-1072.) arhivārs un bibliotekārs. 1074. gadā sācis rakstīt "[[Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve|Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi]]" (''Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum''), ko, acīmredzot, nav pabeidzis autora nāves dēļ (acīmredzot miris pēc 1081. gada 12. oktobra). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. decembris, plkst. 09.05
Ādams no Brēmenes jeb Brēmenes Ādams (viduslat. Adamus Bremensis; ~1020.-~1082.) - Brēmenes katedrāles kanoniķis, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors. Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kā skolotājs, arhibīskapa Adalberta (1043.-1072.) arhivārs un bibliotekārs. 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi" (Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum), ko, acīmredzot, nav pabeidzis autora nāves dēļ (acīmredzot miris pēc 1081. gada 12. oktobra).
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
- Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1937., Nr.1.
- Švābe A. Senā Kursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
- Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858