Atšķirības starp "Fabrika" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
Parādās Eiropā līdz ar [[Industriālā revolūcija|industriālo revolūciju]] XVIII-XIX gs. mijā, strauji attīstoties tehnikai un darba dalīšanai ražošanā, roku darbu [[Manufaktūra|manufaktūrās]] pamazām aizstājot ar mehanizētu darbu. Salīdzinot ar amatnieku un manufaktūru darbu, fabriku ražošanas jaudas un iesaistīto strādnieku skaits ievērojami pieauga, veicinot strauju pilsētu urbanizāciju, kapitāla koncentrēšanos šaura uzņēmēju, fabriku īpašnieku slāņa rokās. | Parādās Eiropā līdz ar [[Industriālā revolūcija|industriālo revolūciju]] XVIII-XIX gs. mijā, strauji attīstoties tehnikai un darba dalīšanai ražošanā, roku darbu [[Manufaktūra|manufaktūrās]] pamazām aizstājot ar mehanizētu darbu. Salīdzinot ar amatnieku un manufaktūru darbu, fabriku ražošanas jaudas un iesaistīto strādnieku skaits ievērojami pieauga, veicinot strauju pilsētu urbanizāciju, kapitāla koncentrēšanos šaura uzņēmēju, fabriku īpašnieku slāņa rokās. | ||
| + | |||
| + | 1851. gadā Rīgā bija jau 63 fabrikas, bet 1900. gadā - 2136 rūpniecības uzņēmumi ar 56 253 strādniekiem, no tiem 151 fabrikas ar vairāk par 100 strādniekiem, bet 5 fabrikas, kurās strādnieku skaits pārsniedza tūkstoti. Laikā no 1879. līdz 1895. gadam pilsētas būvvalde tika apstiprinājusi vidēji 300 ar fabrikām saistītas jaunbūves gadā, bet no 1895. līdz 1900. gadam – pāri par tūkstoti (lielāko daļu fabriku ēkas un namus strādnieku dzīvokļiem). | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. februāris, plkst. 20.35
Fabrika (no lat. fabrica - "darbnīca, ražotne') - rūpniecības uzņēmums ar daļēji vai pilnībā automatizētu (bez roku darba) ražošanas procesu.
Parādās Eiropā līdz ar industriālo revolūciju XVIII-XIX gs. mijā, strauji attīstoties tehnikai un darba dalīšanai ražošanā, roku darbu manufaktūrās pamazām aizstājot ar mehanizētu darbu. Salīdzinot ar amatnieku un manufaktūru darbu, fabriku ražošanas jaudas un iesaistīto strādnieku skaits ievērojami pieauga, veicinot strauju pilsētu urbanizāciju, kapitāla koncentrēšanos šaura uzņēmēju, fabriku īpašnieku slāņa rokās.
1851. gadā Rīgā bija jau 63 fabrikas, bet 1900. gadā - 2136 rūpniecības uzņēmumi ar 56 253 strādniekiem, no tiem 151 fabrikas ar vairāk par 100 strādniekiem, bet 5 fabrikas, kurās strādnieku skaits pārsniedza tūkstoti. Laikā no 1879. līdz 1895. gadam pilsētas būvvalde tika apstiprinājusi vidēji 300 ar fabrikām saistītas jaunbūves gadā, bet no 1895. līdz 1900. gadam – pāri par tūkstoti (lielāko daļu fabriku ēkas un namus strādnieku dzīvokļiem).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233.-234. lpp.
- Biggs, Lindy. The rational factory : architecture, technology, and work in America's age of mass production. - Johns Hopkins University Press, 1996. ISBN 9780801852619
