Atšķirības starp "Kordovas kalifāts" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. oktobris, plkst. 12.13
Kordovas kalifāts (ar. الخلافة الأموية في الأن, angl. Caliphate of Cordoba, vāc. Kalifat von Córdoba, fr. Califat de Cordoue, sp. Califato de Córdoba, kr. Кордовский халифат) - valsts Pireneju pussalas dienvidrietumos laikā no 929. līdz 1031. gadam. Pirms tam pastēvējušo Kordovas emirātu izveidoja Omeijādu pēctecis Abd ar-Rahmans, kurš 756. gadā pieņēma titulu "emīrs". 929. gadā Abdarrahmans III (an-Nasirs lidinillahs Abu Mutarrifs Abd ar-Rahmans ibn Muhammads ibn AbdAllahs), pakļāvis pārējos mauru emirātus Pireneju pussalā, pasludināja sevi par kalifu. XI gs. valsti pārņēma iekšējas jukas (laikā no 1009. līdz 1031. gadam viens otru tronī nomainīja 6 kalifi, no kuriem nevienam nebija reālas varas). 1031. gadā pēdējo kalifu Hišamu III gāza no troņa un valsts beidza pastāvēt, sašķeļoties daudzos emirātos.
Literatūra
- Ulrich Haarmann (Hrsg.). Geschichte der Arabischen Welt. - 4. Auflage, C.H. Beck, München, 2004, ISBN 3-406-47486-1
- Arnold Hottinger. Die Mauren. Arabische Kultur in Spanien. - Reprint der 3. Auflage, Wilhelm Fink Verlag, München, 2005, ISBN 3-7705-3075-6