Atšķirības starp "Dzīvokļu celtniecības kooperatīvs" versijām

Pašreizējā versija, 2012. gada 26. februāris, plkst. 17.39

Dzīvokļu celtniecības kooperatīvs - kooperatīvu veids PSRS pēc PSKP CK un PSRS MP 1962. gada 1. jūnija lēmuma pieņemšanas “Par individuālo un kooperatīvo dzīvokļu celtniecību”, nolūkā samazināt rindas pēc valsts garantētās dzīvojamās platības. Kooperatīva biedram pirms būvdarbu sākuma bija valsts bankā jāiemaksā 40% no summas, kas nepieciešama viņa pasūtītā dzīvokļa būvei. Pārējos 60% piešķīra valsts ka ilgtermiņa aizdevumu (1% gadā), kas bija vienmērīgi dzēšams 10–15 gados. Bez tam valsts piešķīra zemi un ēkas projektu, kā arī nodrošināja komunikāciju un pievadceļu izbūvi. Pēc daudzdzīvokļu ēkas uzcelšanas, dzīvokļi nonāca kooperatīva biedru īpašumā. Turpmākie ēkas ekspluatācijas izdevumi bija jāsedz pašiem biedriem. Biedram bija tiesības savu paju nodot ģimenes loceklim, kas dzīvo kopa ar viņu; apmainīt dzīvojamo platību pret citu; izstāties no kooperatīva, saņemot atpakal paju iemaksu. Tās patiešām bija brīvprātīgas biedrības un ar salīdzinoši demokrātisku pašparvaldi. LPSR pirmais dzīvokļu celtniecības kooperatīvs bija 1962. gadā dibinatāis “Zinātne”. 1970. gados celtniecības kooperatīvi ik gadus vidēji ekspluatācijā nodeva 1500 dzīvokļus. 1980. gados bija reģistrēti 62 celtniecibas kooperatīvi, no kuriem 53 bija Rīgā. Tie ekspluatācijā nodeva ēkas ar 91,7 000 kvadrātmetru lielu kopējo lietderigo platību.

Resursi internetā par šo tēmu

• Kooperācijas kustības vēsture Latvijā