Atšķirības starp "Jungingena žēlastība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jungingena dāvinājums''' (lejasvāc. ''Jungingensche Gnade'') - [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[Lielmestrs|lielmestra]] Konrada no Jungingenas 1397. gada 13. jūlijā izdotā [[privilēģija]] Harijas un Vīrijas bruņniecībai (bijušajiem Dānijas karaļa [[Vasalis|vasaļiem]]), apstiprinot arī [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]]. Atšķirībā Ordeņa zemēs pastāvošajām t.s. vīra lēņa tiesībām, vasaļi Ziemeļigaunijā ieguva tiesības atstāt savus lēņus mantojumā arī sieviešu dzimuma pēcnācējiem un pat radiniekiem sānu līnijās. | + | '''Jungingena dāvinājums''' (lejasvāc. ''Jungingensche Gnade'') - [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[Lielmestrs|lielmestra]] Konrada no Jungingenas 1397. gada 13. jūlijā izdotā [[privilēģija]] Harijas un Vīrijas bruņniecībai (bijušajiem Dānijas karaļa [[Vasalis|vasaļiem]]), apstiprinot arī [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]]. Atšķirībā Ordeņa zemēs pastāvošajām t.s. vīra lēņa tiesībām, vasaļi Ziemeļigaunijā ieguva tiesības atstāt savus lēņus mantojumā arī sieviešu dzimuma pēcnācējiem un pat radiniekiem sānu līnijās. Dokumenta oriģināls atradās Igaunijas bruņniecības arhīvā (mūsdienās - Igaunijas Centrālajā valsts vēstures arhīvā Tartu). Privilēģiju analizējis Astafs Tranzē-Rozeneks savā darbā "Zur Geschihte des Lehnswesens in Livland" (1903.), arī J.Zutis savā pētījumā "Baltijas jautājums XVIII gs. (1951.). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. februāris, plkst. 15.46
Jungingena dāvinājums (lejasvāc. Jungingensche Gnade) - Vācu ordeņa lielmestra Konrada no Jungingenas 1397. gada 13. jūlijā izdotā privilēģija Harijas un Vīrijas bruņniecībai (bijušajiem Dānijas karaļa vasaļiem), apstiprinot arī Valdemāra-Ērika lēņu tiesības. Atšķirībā Ordeņa zemēs pastāvošajām t.s. vīra lēņa tiesībām, vasaļi Ziemeļigaunijā ieguva tiesības atstāt savus lēņus mantojumā arī sieviešu dzimuma pēcnācējiem un pat radiniekiem sānu līnijās. Dokumenta oriģināls atradās Igaunijas bruņniecības arhīvā (mūsdienās - Igaunijas Centrālajā valsts vēstures arhīvā Tartu). Privilēģiju analizējis Astafs Tranzē-Rozeneks savā darbā "Zur Geschihte des Lehnswesens in Livland" (1903.), arī J.Zutis savā pētījumā "Baltijas jautājums XVIII gs. (1951.).
Literatūra
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 61. lpp.
