Atšķirības starp "Bruņinieks" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. jūnijs, plkst. 19.09
Bruņinieks - sākotnēji karadraudzes smagi bruņots kavalērists Rietumeiropā un Centrāleiropā IX-XVII gs. Plašākā nozīmē pie bruņniecības piederēja visi laicīgie feodāļi (kuri praktiski visi paši piedalījās karadarbībā), bet šaurākā - feodāļu vasaļi, kuru pamatpienākums bija militārais dienests sizerena labā tā karadraudzē - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku senjors vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb benefīciju. Vislielākā loma bruņiniekiem bija XII-XV gs, taču jau XVI gs., parādoties pastāvīgām armijām un uguns šaujamieročiem un regulārajām armijām, tie pamazām zaudēja savu militāro nozīmi. Bruņinieku dzimtas, kas kā lēni bija ieguvušas muižas un titulus, izveidoja bruņniecību kā kārtu.
