Atšķirības starp "Ketlera Elizabete Magdalēna" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. jūnijs, plkst. 20.47
Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (1580.–1649.) - KUrzemes un Zemgales hercogiene.
Elizabete Magdalēna fon Greifa dzimusi 1580. gada 17. aprīlī Volgastē. Viņas tēvs bija Pomerānijas-Volgastes hercogs Ernsts Ludvigs, māte Sofija Hedviga nāca no Braunšveigas-Līneburgas.
1600. gada 14. maijā Elizabete Magdalēna Volgastē apprecējās ar hercogu Frīdrihu un rudenī ieradās Kurzemē. Atbalstot hercoga Frīdriha centienus nodrošināt Kurzemes neitralitāti un panākt prinča Jēkaba tiesību atzīšanu uz hercogistes troni, viņa izvērsa plašu saraksti ar dažādu valstu valdniekiem un viņu sievām.
Elizabetei Magdalēnai piederēja vairāk nekā 20 muižu, nozīmīgākās no tām bija Jumpravmuiža, Mežmuiža, Lipsti un Ozolmuiža pie Jelgavas. Viņa rūpīgi uzraudzīja savu muižu saimniecību. Muižu pārvaldniekiem bija jāiesniedz atskaites hercogienei vairākas reizes nedēļā un jāsaskaņo visi darbi. Liela vērība muižās tika veltīta dārzkopībai un ārstniecības augu audzēšanai.[1] Hercogienes aptiekāri, kā arī viņa pati augus izmantoja ārstniecības līdzekļu gatavošanai.[2][3] 1646. gadā hercogiene deva rīkojumu dibināt (atjaunot) par godu nelaiķim vīram nosauktu pilsētiņu Frīdrihštati (mūsd. Jaunjelgava).
Pēc vīra nāves (1642. g.) viņai palika laulību līgumā paredzētā atraitnes tiesa: Dobeles pils un muiža. Pils kompleksā pēc hercogienes rīkojuma veica apjomīgus celtniecības un labiekārtošanas darbus. Uz dzīvi Dobeles pilī Elizabete Magdalēna pārcēlās 1643. gada novembrī un nomira tur 1649. gada 23. februārī.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tinktūru gatavošanai izlietoto ārstniecības augu saraksts. 1636. g. 19. oktobrī. - LVVA, 554. f., 1. apr., 195. l.
- ↑ Galma aptiekāra Marka Rūela (Ruhell) vēstule hercogienei. Dobelē, ap 1640. g. - LVVA, 554. f., 1. apr., 219. l.
- ↑ Johana Heveliusa (Hövelius) vēstule hercogienei. Rīgā, 1638. g. 2. maijā. - LVVA, 554. f., 1. apr., 223. l.
