Atšķirības starp "Rīgas ienākumu grāmatas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rīgas ķemerejas grāmatas''' ( | + | '''Rīgas ķemerejas grāmatas''' (lat. ''Libri redituum'') - [[Rīgas rāte]]s [[ķemereja]]s uzskaites grāmatas, kas satur ienākumu sarakstus no pilsētas gruntsgabaliem un ēkām (gruntsnomas un īres maksas) u.c. Viduslaikos tika dēvētas viduslejasvācu valodā par "Rentebok" (vc. ''Rentebuch''), vēstures literatūrā tiek dēvētas gan par "ienākumu grāmatām" (vc. ''Einkommenbücher''), gan par gruntsnomas grāmatām (vc. ''Grundzinsbücher''), gan par gruntsnomas un īres grāmatām (vc. ''Grund- und Miethzinsbücher''). |
| + | |||
| + | Līdz XV gs. tika rakstītas latīņu valodā, bet kopš 1488. gada viduslejasvācu valodā. | ||
Skat. arī: [[Rīgas namīpašumu grāmatas]], [[Rīgas parādu grāmata]] | Skat. arī: [[Rīgas namīpašumu grāmatas]], [[Rīgas parādu grāmata]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 13.06
Rīgas ķemerejas grāmatas (lat. Libri redituum) - Rīgas rātes ķemerejas uzskaites grāmatas, kas satur ienākumu sarakstus no pilsētas gruntsgabaliem un ēkām (gruntsnomas un īres maksas) u.c. Viduslaikos tika dēvētas viduslejasvācu valodā par "Rentebok" (vc. Rentebuch), vēstures literatūrā tiek dēvētas gan par "ienākumu grāmatām" (vc. Einkommenbücher), gan par gruntsnomas grāmatām (vc. Grundzinsbücher), gan par gruntsnomas un īres grāmatām (vc. Grund- und Miethzinsbücher).
Līdz XV gs. tika rakstītas latīņu valodā, bet kopš 1488. gada viduslejasvācu valodā.
Skat. arī: Rīgas namīpašumu grāmatas, Rīgas parādu grāmata
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 73.-74. lpp.
- Das Rigische Schuldbuch (1286-1352) / hrsg. von Hermann Hildebrand - Commissionäre der Kaiserlichen Akademie der Wissenschaften: St. Petersburg, 1872. 153 S.
