Atšķirības starp "Vācijas VIII armija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''8. armija''' (vc. ''8. Armee | + | '''8. armija''' (vc. ''8. Armee der Deutsches Kaiserreich'') - [[Vācijas impērija]]s bruņoto spēku operatīvā vienība [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara laikā]] (1914.-1918.). |
| − | 1914. gada augustā veidoja frontes līniju Austrumprūsijā. 1915. gada janvārī-februārī piedalījās kaujās pret Krievijas impērijas X armijas 20. korpusu pie Mazūru ezeriem un Augustovas mežos. 1915.-1918. gados VIII armija atradās Baltijā. Tās pavēlniecība īstenoja augstāko okupācijas režīma varu un tai bija pakļautas [[Zemes padome]]s (vc. ''Landesrat'') un kopš 1918. gada 1. augusta izveidotā Baltijas zemju militārpārvalde (''Militärverwaltung der Baltishen Länder''). 11. novembrī armijas komandieris ģenerālis H. fon Kātens parakstīja atļauju izveidot [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]]. Šajā laikā VIII armijā ietilpa: 6 kājnieku [[divīzija]]s, 1 [[kavalērijas brigāde]] un 9 atsevišķi kājnieku [[Pulks|pulki]] - kopā 75 000 vīru. Pēc [[Novembra revolūcija]]s Vācijā, VIII armija sāka atkāpties no Baltijas, atstājot šo teritoriju [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]]. 1919. gada | + | 1914. gada augustā veidoja frontes līniju Austrumprūsijā. 1915. gada janvārī-februārī piedalījās kaujās pret Krievijas impērijas X armijas 20. korpusu pie Mazūru ezeriem un Augustovas mežos. 1915.-1918. gados VIII armija atradās Baltijā. Tās pavēlniecība īstenoja augstāko okupācijas režīma varu un tai bija pakļautas [[Zemes padome]]s (vc. ''Landesrat'') un kopš 1918. gada 1. augusta izveidotā Baltijas zemju militārpārvalde (''Militärverwaltung der Baltishen Länder''). 11. novembrī armijas komandieris ģenerālis H. fon Kātens parakstīja atļauju izveidot [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]]. Šajā laikā VIII armijā ietilpa: 6 kājnieku [[divīzija]]s, 1 [[kavalērijas brigāde]] un 9 atsevišķi kājnieku [[Pulks|pulki]] - kopā 75 000 vīru. Pēc [[Novembra revolūcija]]s Vācijā, VIII armija sāka atkāpties no Baltijas, atstājot šo teritoriju [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]]. 1919. gada 12. janvārī armijas štābs izvietojās Kēnigsbergā, Austrumprūsijā, Insterburgā VIII armija tika izformēta. |
'''Komandieri:''' | '''Komandieri:''' | ||
| − | * ģenerālis F.V. fon Pritvics (''Generaloberst Maximilian von Prittwitz'') no 02.08.1914. | + | * ģenerālis F.V. fon Pritvics (''Generaloberst Maximilian von Prittwitz und Gaffron'') no 02.08.1914. |
* ģenerālfeldmaršals P fon Hindenburgs (''Generaloberst Paul von Hindenburg'') no 22.08.1914. | * ģenerālfeldmaršals P fon Hindenburgs (''Generaloberst Paul von Hindenburg'') no 22.08.1914. | ||
* ģenerālis R. fon Šuberts (''General der Artillerie Richard von Schubert '') no 18.09.1914. | * ģenerālis R. fon Šuberts (''General der Artillerie Richard von Schubert '') no 18.09.1914. | ||
| 20. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Hermann Cron. Geschichte des Deutschen Heeres im Weltkriege 1914–1918. - Militärverlag Karl Siegesmund, Berlin, 1937 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
[[Kategorija:Vācijas armija]] | [[Kategorija:Vācijas armija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. oktobris, plkst. 20.22
8. armija (vc. 8. Armee der Deutsches Kaiserreich) - Vācijas impērijas bruņoto spēku operatīvā vienība I Pasaules kara laikā (1914.-1918.).
1914. gada augustā veidoja frontes līniju Austrumprūsijā. 1915. gada janvārī-februārī piedalījās kaujās pret Krievijas impērijas X armijas 20. korpusu pie Mazūru ezeriem un Augustovas mežos. 1915.-1918. gados VIII armija atradās Baltijā. Tās pavēlniecība īstenoja augstāko okupācijas režīma varu un tai bija pakļautas Zemes padomes (vc. Landesrat) un kopš 1918. gada 1. augusta izveidotā Baltijas zemju militārpārvalde (Militärverwaltung der Baltishen Länder). 11. novembrī armijas komandieris ģenerālis H. fon Kātens parakstīja atļauju izveidot Baltijas landesvēru. Šajā laikā VIII armijā ietilpa: 6 kājnieku divīzijas, 1 kavalērijas brigāde un 9 atsevišķi kājnieku pulki - kopā 75 000 vīru. Pēc Novembra revolūcijas Vācijā, VIII armija sāka atkāpties no Baltijas, atstājot šo teritoriju Sarkanajai armijai. 1919. gada 12. janvārī armijas štābs izvietojās Kēnigsbergā, Austrumprūsijā, Insterburgā VIII armija tika izformēta.
Komandieri:
- ģenerālis F.V. fon Pritvics (Generaloberst Maximilian von Prittwitz und Gaffron) no 02.08.1914.
- ģenerālfeldmaršals P fon Hindenburgs (Generaloberst Paul von Hindenburg) no 22.08.1914.
- ģenerālis R. fon Šuberts (General der Artillerie Richard von Schubert ) no 18.09.1914.
- ģenerālis H. fon Fransuā (General der Infanterie Hermann von François) no 08.10.1914.
- ģenerālis O. fon Belovs (General der Infanterie Otto von Below) no 07.11.1914.
- ģenerālis M. fon Fabeks (General der Infanterie Max von Fabeck) no 03.10.1916.
- ģenerālis B. fon Mudra (General der Infanterie Bruno von Mudra) no 22.10.1916.
- ģenerālis Fr. fon Šolcs (General der Artillerie Friedrich von Scholtz) no 02.01.1917.
- ģenerālis O. fon Hutlers (Oskar von Hutier) no 22.04.1917.
- ģenerālpulkvedis grāfs G.E. fon Kirhbahs (General der Infanterie Günther von Kirchbach) no 12.12.1917.
- ģenerālleitnants H. fon Kātens (General der Infanterie Hugo von Kathen) no 31.07.1918.
- ģenerālis L. fon Estorfs
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Hermann Cron. Geschichte des Deutschen Heeres im Weltkriege 1914–1918. - Militärverlag Karl Siegesmund, Berlin, 1937
