Atšķirības starp "Rēzeknes kājnieku pulks" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 3. decembris, plkst. 13.18

Latvijas armijas 9. Rēzeknes kājnieku pulks - Latvijas armijas vienība, saformēta Rīgā 1919. gada 9. augustā no 3 jauniesaukto rotām, 7. atsevišķā bataljona un 2 skolnieku rotām.

Komandieri:

• pulkvedis L.Bolšteins (08.1919.-09.1920.)
• pulkvedis-leitnants F.Hermansons (09.1920.-04.1921.)
• pulkvedis V.Kārkliņš (04.-07.1921.)
• pulkvedis-leitnants J.Skujiņš (07.-08.1921.)
• pulkvedis-leitnants H.Buks (08.-09.1921.)
• pulkvedis J.Kalniņš (09.-11.1921.)
• pulkvedis-leitnants R.Klinsons (11.1921.-09.1924.)
• pulkvedis K.Šepko (09.1924.-09/1929.)
• pulkvedis J.Vītols (09.1929.-05.1931.)
• pulkvedis J.Liepiņš (05.1931.-02.1937.)
• pulkvedis R.Ceplītis (02.1937.-06.1940.)

Sākotnēji pulka 2. bataljons veica Rīgā sardzes dienestu, bet oktobra sākumā pulku pārdislocēja uz Jūrmalu, kur 8. oktobrī tam bija pirmā bruņotā sadursme ar uzbrukumu sākušās Rietumu brīvprātīgo armijas daļām - pulks atkāpās uz Rīgu, pāri Daugavai, kur ieņēma pozīcijas no Muitas dārza līdz Mīlgrāvim. 15. oktobrī pulks, pēc sabiedroto kara kuģu artlērijas sagatavošanas un atbalsta uguns, forsēja Daugavu un ieņēma Bolderāju. 19.-20. oktobrī izcīnīja sīvu kauju Bolderājas kāpās, bet 3. novembrī, pateicoties sabiedroto karakuģu artilērijas atbalstam, sāka uzbrukumu Babītes ezera un Pūpes (mūsd. Babītes) dzelzceļa stacijas virzienā. Pulks ieņēma Buldurus (08.11.), Piņķu mācītājmuižu (09.11.), Sloku un Kalnciemu (14.11.), Ķemerus (15.11.). 19.11. pulks izcīnīja smagas aiztāvēšanās kaujas pie Slampes un Kalnēniem, atkāpjoties līdz Bateru mājām. 20.-21.11. kaujā pie Ērzeļu kroga bruņuvilciena atbalstītais bremontiešu uzbrukumus tika atsists un Rēzeknes pulks pārņēma iniciatīvu, ieņemot Tukumu (22.11.). Tālāk pulks virzījās caur Remti uz Saldu (25.11.), 30. novembrī sasniedzot Ezeri un nākošo Latvijas-Lietuvas robežu. 16.12.1919. Rēzeknes kājnieku pulks tika pārdislocēts uz Rīgu, bet 30.12. ieradās Latgales frontē. 1920. gada 3. janvārī pulks forsēja Daugavu un ieņēma Nīcgali, turpināja uzbrukumu Gauru un Preiļu virzienā (ieņēma 13.01.), 20.01. sasniedzot Rāznas ezeru. 24.01. ieņēma Rundēnus un 04.02. sasniedza nākošo Latvijas-PSRS robežu.05.11.1920. pulku pārdislocēja uz Indras apkaimi, bet 29.01.1921. - uz Rēzekni garnizona dienesta pildīšanai. Latvijas Neatkarības kara laikā pulks zaudēja 9 virsniekus, 89 kareivjus un instruktorus, bez vēsts pazuda 22 kareivji. 120 pulka karavīri apbalvoti ar LkO.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 106.-107. lpp. ISBN 9984-00-395-7
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
• Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
• Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
• Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
• Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
• Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
• Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

Resursi internetā par šo tēmu

• Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu