Atšķirības starp "Kapa pučs" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 17. janvāris, plkst. 06.37

Kapa pučs - labējo radikāļu V fon Kapa un V.Litvica vadībā īstenots bruņota valsts apvērsuma mēģinājums 1920. gada 13.-17. martā, nolūkā gāzt demokrātisko valdību un ieviest militāri labēju diktatūru. Sazvērniekus atbalstīja vai ar tiem sadarbojās arī tādas zināmas personas kā ģenerālis E. Fon Lūdendorfs, G.Bauers, majors J.Bišofs, ģen. O.Belovs, A.Vinnigs, ģenerālis fon der Golcs u.c. Balstījās pamatā uz brīvkorpusiem, it īpaši tiem, kas atgriezušies no Baltijas, t.s. baltikumiešiem (Baltikumer), kā arī uz dažām reihsvēra daļām. 10. martā ģenerālis brīvkungs V.Litvics koncentrēja brīvkorpusus ap Berlīni un izvirzīja valdībai ultimātu. 13. martā pučisti ieņēma Berlīni un pasludināja V.Kapu par reihskancleru (valsts prezidents F.Ēberts un valdība bēga uz Drēzdeni, no turienes uz Štutgarti). Tad iesaistītās strādnieku arodbiedrības. kuras izsludināja vispārēju ģenerālstreiku, kas paralizēja pučistu darbību. V. fon Kaps 17. martā aizbēga uz Zviedriju, pučs tika likvidēts.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 139. lpp.