Atšķirības starp "24. teritoriālais korpuss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
(Nav atšķirību)

Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. janvāris, plkst. 08.57

Sarkanās Armijas 24. teritoriālais korpuss - bijusī Latvijas Republikas armija (Latvijas Tautas armija), kas pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS, pārstrukturizēta un ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu iekļauta Sarkanās armijas sastāvā kā 24. teritoriālais korpuss (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un PSRS TKP - Tautas Komisāru padomes - aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle). Korpusu veidoja divas strēlnieku divīzijas - 181. (saformēta no bij. Kurzemes divīzijas un Vidzemes divīzijas) un 183. strēlnieku divīzija (bij. Latgales divīzijas un Zemgales divīzijas). Par korpusa komandieri tika iecelts ģenerālis Roberts Kļaviņš.

1941. gada jūlijā Igaunijas PSR teritorijā no evakuētajiem Latvijas iedzīvotājiem[1] - strādnieku gvardes kaujiniekiem un padomju aktīvistiem, - tika izveidoti divi latviešu strēlnieku pulki. Cīņās pie Ļeņingradas tie cieta smagus zaudējumus, un to pārpalikumu apvienoja 76. atsevišķajā latviešu strēlnieku pulkā, kurš turpmākajās cīņās gandrīz pilnībā tika iznīcināts. Tā kā latviešu teritoriālais korpuss kaujās ar vērmahtu bija cietis ievērojamus zaudējumus, abas divīzijas tika nolemts apvienot vienā. 1941. gada 3. augustā Staļins deva rīkojumu par 201. Latvijas strēlnieku divīzijas izveidošanu, uzsākot formēt Gorohovecas nometnē, netālu no Maskavas. Tās personālsastāvu veidoja kauju zaudējumu dēļ izformēto latviešu daļu karavīri, bet vēlāk galvenokārt etniskie latvieši no citām PSRS malām.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Tuvojoties Vācijas armijai, Latvijas teritoriju pameta bēgot vismaz 40 000 iedzīvotāju. - Савченко В.И. Савченко В.И. Латышские формирования советской армии на фронтах Великой Отечественной войны. - Рига, 1975, с.110.