Atšķirības starp "Latvijas Neatkarības bataljons" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Latvijas Neatkarības bataljons''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajā vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta 21.03.1919., apvienojot [[Kalpaka bataljons|Latviešu atsevišķā bataljona]] 1. rotu ([[Instruktoru rezerve]]) ar jaunformēto kapitana E.Graudiņa rotu. Komandieris: [[poručiks]] J.O.Lapsa. | '''Latvijas Neatkarības bataljons''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajā vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta 21.03.1919., apvienojot [[Kalpaka bataljons|Latviešu atsevišķā bataljona]] 1. rotu ([[Instruktoru rezerve]]) ar jaunformēto kapitana E.Graudiņa rotu. Komandieris: [[poručiks]] J.O.Lapsa. | ||
| − | Savu pirmo kauju bataljons izcīnīja 05.04.1919. pie Pavasaru muižas. Kopā ar [[Malmedes bataljons|Malmedes bataljonu]] aprīlī-maijā aizstāvēja Sloku. 22.05. piedalījās kaujā pie Piņķiem, 23.05. ienāca Rīgā. Pārdiskocēts uz frontes iecirkni pie Ogres upes pie Ērgļiem. 24.06. ieņēma Lazdonu, 26. jūnijā ieņēma pozīcijas Madonas-Lazdonas-Praulienas līnijā, bataljons tika papildināts ar rezerves rotu (kom. poručiks P.Mālītis). Pēc [[Latvijas armija]]s izveidošanas, bataljons 1919. gada 10. augustā pievienots jaunformējamajām [[Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulkam]] kā tā 1. bataljons. | + | Savu pirmo kauju bataljons izcīnīja 05.04.1919. pie Pavasaru muižas. Kopā ar [[Malmedes bataljons|Malmedes bataljonu]] aprīlī-maijā aizstāvēja Sloku. 22.05. piedalījās kaujā pie Piņķiem, 23.05. ienāca Rīgā. Pārdiskocēts uz frontes iecirkni pie Ogres upes pie Ērgļiem. 24.06. ieņēma Lazdonu, 26. jūnijā ieņēma pozīcijas Madonas-Lazdonas-Praulienas līnijā, bataljons tika papildināts ar rezerves rotu (kom. poručiks P.Mālītis). Pēc [[Latvijas armija]]s izveidošanas, bataljons 1919. gada 10. augustā pievienots jaunformējamajām [[Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulkam]] kā tā 1. bataljons (kom. [[virsleitnants]] J.O.Lapsa). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. februāris, plkst. 09.06
Latvijas Neatkarības bataljons - Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajā vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 21.03.1919., apvienojot Latviešu atsevišķā bataljona 1. rotu (Instruktoru rezerve) ar jaunformēto kapitana E.Graudiņa rotu. Komandieris: poručiks J.O.Lapsa.
Savu pirmo kauju bataljons izcīnīja 05.04.1919. pie Pavasaru muižas. Kopā ar Malmedes bataljonu aprīlī-maijā aizstāvēja Sloku. 22.05. piedalījās kaujā pie Piņķiem, 23.05. ienāca Rīgā. Pārdiskocēts uz frontes iecirkni pie Ogres upes pie Ērgļiem. 24.06. ieņēma Lazdonu, 26. jūnijā ieņēma pozīcijas Madonas-Lazdonas-Praulienas līnijā, bataljons tika papildināts ar rezerves rotu (kom. poručiks P.Mālītis). Pēc Latvijas armijas izveidošanas, bataljons 1919. gada 10. augustā pievienots jaunformējamajām 1. Liepājas kājnieku pulkam kā tā 1. bataljons (kom. virsleitnants J.O.Lapsa).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
