Atšķirības starp "Rekvizīcija" versijām

Pašreizējā versija, 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 11.45

Rekvizīcija – karadarbības laikā armijai nepieciešamo resursu konfiscēšana civiliedzīvotājiem. Saskaņā ar kara likumiem, rekvizīciju jāveic pēc augstākā komandiera pavēles karaspēka daļas dislokācijas vietā, tai jābūt proporcionāli samērojamai ar konkrētajā apvidū pieejamo resursu daudzumu, jāņem vērā iedzīvotāju vajadzības un, visubeidzot, tā nedrīkst radīt apstākļus, kuros vietējiem iedzīvotājiem nāktos ņemt līdzdalību karadarbībā pret savu valsti. Par rekvizētajiem resursiem “pēc iespējas uzreiz jānorēķinās, samaksājot naudu, bet ja tas nav iespējams, iedzīvotājiem jāizsniedz atbilstošas kvītis”. Savukārt pretējās puses bruņoto spēku īpašums, “atbilstoši kara likumiem un paražām,” ir likumīgas kara trofejas. Starptautiska militāra konflikta laikā jebkura īpašuma konfiscēšana neievērojot pieņemtās formalitātes, tiek uzskatīta par laupīšanu; nestarptautiska militāra konflikta procesā lai noteiktu, vai ir bijis marodierisms, vispirms jānoskaidro, vai nolaupītais ir privātīpašums vai valsts īpašums. Konfliktējošā puse, kura pretendē uz administratīvo varu savā kontrolē esošajā teritorijā, drīkst pretendēt uz te esošo valsts īpašumu.

Literatūra par šo tēmu

• Crimes of war. What the public should know. - Edited by Roy Gutman and David Rieff, legal Editor Kenneth Anderson. W.W. Norton & company, NewYork-London, 1999

Resursi internetā par šo tēmu

• Hāgas 1907. g. konvencija par sauszemes kara likumiem un paražām: krieviski un angliski