Atšķirības starp "Drahenfelsi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Drahenfelzi''' (''von Drachenfels'') - [[Livonija]]s muižnieku dzimta, cēlusies no Ķelnes bīskapijas, kur pie Reinas atradās Drahenfelzu pils. | '''fon Drahenfelzi''' (''von Drachenfels'') - [[Livonija]]s muižnieku dzimta, cēlusies no Ķelnes bīskapijas, kur pie Reinas atradās Drahenfelzu pils. | ||
| − | Pirmais šās dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelzs. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles [[pilskungs]], bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Drahenfelzs ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelzs, bija pirmā [[Bruņniecības sols|bruņniecības sola]] tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercoga Frīdriha]] saņēma Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelzu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam. | + | Pirmais šās dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelzs. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles [[pilskungs]], bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Drahenfelzs ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelzs, bija pirmā [[Bruņniecības sols|bruņniecības sola]] tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercoga Frīdriha]] saņēma [[Lēnis|lēnī]] Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelzu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam. |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. aprīlis, plkst. 09.16
fon Drahenfelzi (von Drachenfels) - Livonijas muižnieku dzimta, cēlusies no Ķelnes bīskapijas, kur pie Reinas atradās Drahenfelzu pils.
Pirmais šās dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelzs. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles pilskungs, bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Drahenfelzs ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelzs, bija pirmā bruņniecības sola tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no hercoga Frīdriha saņēma lēnī Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelzu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam.
