Atšķirības starp "Muskete" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. maijs, plkst. 10.39

Nīderlandes musketieris, XVII gs.

Muskete (vc. Muskete, an. musket, fr. mousquet, sp. mosquete, kr. мушкет) - XVI-XVII gs. Eiropā strēlnieka (t.s. musketieri) pa stobra galu pielādējama gludstobra šautene, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu. Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot arkebuzu. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja stobra balsta dakšu (vc. Gabelstange). Gustava Ādolfa laikā Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s bajoneti. XVII gs. beigās musketes nomainīja fuzejas.

Austrumeiropā līdz XIX gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.

Skat. arī: dragona

Literatūra par šo tēmu

• Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
• Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. 336 lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Peter Engerisser. Luntenschloßmuskete, Suhl um 1630
• Peter Krenn, Paul Kalaus, Bert Hall. Material Culture and Military History: Test-Firing Early Modern Small Arms. // Electronic Text Centre Journals

• ТАКТИКА ЕВРОПЕЙСКИХ АРМИЙ XVII СТОЛЕТИЯ