Atšķirības starp "Launics Valdemārs fon der" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Voldemar_von_der_Launitz.jpg|right|thumb|300px|1906.]] | [[Attēls:Voldemar_von_der_Launitz.jpg|right|thumb|300px|1906.]] | ||
| − | '''Voldemārs fon der Launics''' (vc. ''Voldemar von der Launitz'', kr. ''Владимир Фёдорович фон-дер Лауниц''; 1855.-1906.) - [[ | + | '''Voldemārs fon der Launics''' (vc. ''Voldemar von der Launitz'', kr. ''Владимир Фёдорович фон-дер Лауниц''; 1855.-1906.) - [[Krievijas impērija]]s muižnieks, virsnieks, politiķis, valstsvīrs. |
| − | Dzimis 1855. | + | Dzimis 1855. gada 10.(23.) augustā Tambovas guberņas Kargašinas (''Каргашино'') ciemā, no Kurzemes ieceļojušā barona Teodora fon der Launica ģimenē. Mācījies [[Pāžu korpuss|Pāžu korpusā]]. Dienējis Aleksandrijskas un Grodņas huzāru pulkos, 1877.-1878. gados piedalījās krievu-turku karā. Pēc kara dienestu turpinājis atbrīvotajā Bulgārijā. 1880. gadā atgriezies Krievijā. 1863. gadā absolvējis [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmiju]]. 1886. gadā demobilizējies kā [[pulkvedis]]. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Tambovas gubernators, Pēterburgas pilsētas galva. |
| + | |||
| + | '''Apbalvojumi:''' | ||
| + | * [[Staņislava ordenis|Sv.Staņislava ordenis]] ar zobeniem un banti, III šķira (par kaujām 1878. gada 3.-5. janvārī) | ||
| + | * [[Annas ordenis|Sv.Annas ordenis]], IV šķira ar uzrakstu "Par drosmi" (par Balkānu šķērsošanu) | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. jūlijs, plkst. 07.13
Voldemārs fon der Launics (vc. Voldemar von der Launitz, kr. Владимир Фёдорович фон-дер Лауниц; 1855.-1906.) - Krievijas impērijas muižnieks, virsnieks, politiķis, valstsvīrs.
Dzimis 1855. gada 10.(23.) augustā Tambovas guberņas Kargašinas (Каргашино) ciemā, no Kurzemes ieceļojušā barona Teodora fon der Launica ģimenē. Mācījies Pāžu korpusā. Dienējis Aleksandrijskas un Grodņas huzāru pulkos, 1877.-1878. gados piedalījās krievu-turku karā. Pēc kara dienestu turpinājis atbrīvotajā Bulgārijā. 1880. gadā atgriezies Krievijā. 1863. gadā absolvējis Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmiju. 1886. gadā demobilizējies kā pulkvedis. 1905. gada revolūcijas laikā Tambovas gubernators, Pēterburgas pilsētas galva.
Apbalvojumi:
- Sv.Staņislava ordenis ar zobeniem un banti, III šķira (par kaujām 1878. gada 3.-5. janvārī)
- Sv.Annas ordenis, IV šķira ar uzrakstu "Par drosmi" (par Balkānu šķērsošanu)
Literatūra par šo tēmu
- Kronika. // Auseklis. 02.06.1906., Nr.9., 3. lpp.
