Atšķirības starp "Zīverss Joahims Johanns II fon" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Joahims Johanns II fon Zīverss ''' (1699.-1770.) - Baltijas muižnieks, virsnieks, Bauņu, Vīķu, Vilzēnu un Vecates muižu īpašnieks. | '''Joahims Johanns II fon Zīverss ''' (1699.-1770.) - Baltijas muižnieks, virsnieks, Bauņu, Vīķu, Vilzēnu un Vecates muižu īpašnieks. | ||
| − | Dzimis 1699. gadā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatora kancelejas darbinieka Joahima Johanna fon Zīverta un Ģertrūde Elizabetes fon Ekermanas (''Eckermann'', 1671.-1710.) ģimenē, mātes Satsu (Satsu, Satzo) muižā. Ziemeļu kara laikā tēvs kā leitnants, bet vēlāk jau kapteiņa rangā dienēja vietējās zemessardzes vienībās, kuras ietilpa Zviedrijas armijas kopējā sastāvā, bet tuvojoties Krievijas karaspēkam fon Zīversu ģimene pārcēlās uz Somiju. Krievu karaspēkam okupējot Somiju, zemessardze nolika ieročus, bet tās cīnītājiem netika piemērots kara gūstekņu statuss un viņi netika pārvietoti uz Krieviju. Somijā fon Zīversu ģimene papildinājās ar meitu Ģertrūdi Elizabeti (1704.-1734.), diviem dēliem Eberhardu (1705.-1760.) un Karlu. Informācija par dzīves apstākļiem Somijā ir visai niecīga, taču noprotams, ka dēli šajā periodā saņēmuši labu izglītību. Pēc kara Eberhards palika Somijā, bet tēvs ar pārējo ģimeni atgriezās Igaunijā. Tā kā dzimtas īpašumi bija izpostīti, lai kā gūtu iztiku, Joahims Johanns stājās brīvkunga Jakoba Johanna fon Tīzenhauzena (1686.-1749.), kuram piederēja vairākas muižas Rakveres apkaimē, dienestā par ekanomiju inspektoru (''Oekonomieinspektor''). | + | Dzimis 1699. gadā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatora kancelejas darbinieka Joahima Johanna fon Zīverta (?-1753.) un Ģertrūde Elizabetes fon Ekermanas (''Eckermann'', 1671.-1710.) ģimenē, mātes Satsu (Satsu, Satzo) muižā. Ziemeļu kara laikā tēvs kā leitnants, bet vēlāk jau kapteiņa rangā dienēja vietējās zemessardzes vienībās, kuras ietilpa Zviedrijas armijas kopējā sastāvā, bet tuvojoties Krievijas karaspēkam fon Zīversu ģimene pārcēlās uz Somiju. Krievu karaspēkam okupējot Somiju, zemessardze nolika ieročus, bet tās cīnītājiem netika piemērots kara gūstekņu statuss un viņi netika pārvietoti uz Krieviju. Somijā fon Zīversu ģimene papildinājās ar meitu Ģertrūdi Elizabeti (1704.-1734.), diviem dēliem Eberhardu (1705.-1760.) un [[Zīverss Karls fon|Karlu]]. Informācija par dzīves apstākļiem Somijā ir visai niecīga, taču noprotams, ka dēli šajā periodā saņēmuši labu izglītību. Pēc kara Eberhards palika Somijā, bet tēvs ar pārējo ģimeni atgriezās Igaunijā. Tā kā dzimtas īpašumi bija izpostīti, lai kā gūtu iztiku, Joahims Johanns stājās brīvkunga Jakoba Johanna fon Tīzenhauzena (1686.-1749.), kuram piederēja vairākas muižas Rakveres apkaimē, dienestā par ekanomiju inspektoru (''Oekonomieinspektor''). 1744. gadā ķimperatore Elizabete dāvināja ģenerālim, Vasilijam Saltikovam Bērzaunes muižu, kuru jaunais īpašnieks drīz vien atdeva kambarjunkuram Karlam fon Zīversam, kurš par īpašuma pārvaldītāju uzaicināja savu brāli Joahimu Johannu. 1744. gadā imperatore uzdāvināja grāfam Aleksandram Rumjancevam Vīķu muižu un plašo Burtnieku ekanomiju, kurā minētajā laikā ietilpa vēl Pučurgas, Bauņu, Vilzēnu un citas apkārtējās muižas, kuru pārvaldīt uzticēja, domājams ar brāļa starpniecību, Joahimam Johannam fon Zīversam, kurš no Bērzaunes ieradās Burtniekos. Jaunais pārvaldnieks drīz vien, izmantojot kopējās ekanomijas atsevišķu centru ģeogrāfisko savrupību, ar brāļa finansiālo palīdzību atpirka no Rumjanceviem Bauņu, Vilzēnu un Vīķu muižas. 1752. gadā brāļi Joahims Johanns fon Zīverss un brīvkungs Karls fon Zīverss iesniedza dokumentus Vidzemes bruņniecības solam, kur arī bez sarežģījumiem tika uzņemti. |
[[Kategorija:Z]] | [[Kategorija:Z]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. augusts, plkst. 13.23
Joahims Johanns II fon Zīverss (1699.-1770.) - Baltijas muižnieks, virsnieks, Bauņu, Vīķu, Vilzēnu un Vecates muižu īpašnieks.
Dzimis 1699. gadā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatora kancelejas darbinieka Joahima Johanna fon Zīverta (?-1753.) un Ģertrūde Elizabetes fon Ekermanas (Eckermann, 1671.-1710.) ģimenē, mātes Satsu (Satsu, Satzo) muižā. Ziemeļu kara laikā tēvs kā leitnants, bet vēlāk jau kapteiņa rangā dienēja vietējās zemessardzes vienībās, kuras ietilpa Zviedrijas armijas kopējā sastāvā, bet tuvojoties Krievijas karaspēkam fon Zīversu ģimene pārcēlās uz Somiju. Krievu karaspēkam okupējot Somiju, zemessardze nolika ieročus, bet tās cīnītājiem netika piemērots kara gūstekņu statuss un viņi netika pārvietoti uz Krieviju. Somijā fon Zīversu ģimene papildinājās ar meitu Ģertrūdi Elizabeti (1704.-1734.), diviem dēliem Eberhardu (1705.-1760.) un Karlu. Informācija par dzīves apstākļiem Somijā ir visai niecīga, taču noprotams, ka dēli šajā periodā saņēmuši labu izglītību. Pēc kara Eberhards palika Somijā, bet tēvs ar pārējo ģimeni atgriezās Igaunijā. Tā kā dzimtas īpašumi bija izpostīti, lai kā gūtu iztiku, Joahims Johanns stājās brīvkunga Jakoba Johanna fon Tīzenhauzena (1686.-1749.), kuram piederēja vairākas muižas Rakveres apkaimē, dienestā par ekanomiju inspektoru (Oekonomieinspektor). 1744. gadā ķimperatore Elizabete dāvināja ģenerālim, Vasilijam Saltikovam Bērzaunes muižu, kuru jaunais īpašnieks drīz vien atdeva kambarjunkuram Karlam fon Zīversam, kurš par īpašuma pārvaldītāju uzaicināja savu brāli Joahimu Johannu. 1744. gadā imperatore uzdāvināja grāfam Aleksandram Rumjancevam Vīķu muižu un plašo Burtnieku ekanomiju, kurā minētajā laikā ietilpa vēl Pučurgas, Bauņu, Vilzēnu un citas apkārtējās muižas, kuru pārvaldīt uzticēja, domājams ar brāļa starpniecību, Joahimam Johannam fon Zīversam, kurš no Bērzaunes ieradās Burtniekos. Jaunais pārvaldnieks drīz vien, izmantojot kopējās ekanomijas atsevišķu centru ģeogrāfisko savrupību, ar brāļa finansiālo palīdzību atpirka no Rumjanceviem Bauņu, Vilzēnu un Vīķu muižas. 1752. gadā brāļi Joahims Johanns fon Zīverss un brīvkungs Karls fon Zīverss iesniedza dokumentus Vidzemes bruņniecības solam, kur arī bez sarežģījumiem tika uzņemti.
