Atšķirības starp "Dikeri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ducker_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Ducker_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni un grāfi fon '''Dikeri''' (vc. ''von Dücker.'', kr. ''фон Дюкер'') - vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Livonijā kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] brāļi un vasaļi - ieradās XIV gs. Līnijas aizsācējs ir [[fogts]] Everts (''Ewert Duker''). 1634. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas karalistes bruņniecības matrikulā. 1711. gadā Karls Gustavs fon Dikers (''Karl Gustav Düker'') kļuvis par Sebas [[Brīvkungs|brīvkungu]] (''Freiherr zu Säby''), bet 1719. gadā saņēmis [[Grāfs|grāfa]] titulu (''Graf zu Jacobsberg''). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas feldmaršals Karls Gustavs fon Dikers (''Karl Gustav Düker'', 1663.-1732.); lielkņaza Pētera kambarkungs un hofmaršals Heinrihs fon Dikers (kr. ''Генрих фон Дюкер'', vc. ''Heinrich von Dücker'', 1710.-1770.); Krievijas flotes admirālis Rihards fon Dikers no Berghofas (''Richard von Dücker a.d.H. Berghof'', 1847.-1932.); Minhenes Mākslas akadēmijas profesors Eižens fon Dikers (''Eugen von Dücker'', 1841.-1916.). | + | baroni un grāfi fon '''Dikeri''' (vc. ''von Dücker.'', kr. ''фон Дюкер'') - vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Livonijā kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] brāļi un vasaļi - ieradās XIV gs. Līnijas aizsācējs ir [[fogts]] Everts (''Ewert Duker''). 1634. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas karalistes bruņniecības matrikulā. 1711. gadā Karls Gustavs fon Dikers (''Karl Gustav Düker'') kļuvis par Sebas [[Brīvkungs|brīvkungu]] (''Freiherr zu Säby''), bet 1719. gadā saņēmis [[Grāfs|grāfa]] titulu (''Graf zu Jacobsberg''). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Daugavgrīvas pils]] [[komturs]] (1421.-1422.) Ditrihs fon Dikers (''Dietrich Dücker''); Zviedrijas feldmaršals Karls Gustavs fon Dikers (''Karl Gustav Düker'', 1663.-1732.); lielkņaza Pētera kambarkungs un hofmaršals Heinrihs fon Dikers (kr. ''Генрих фон Дюкер'', vc. ''Heinrich von Dücker'', 1710.-1770.); Krievijas flotes admirālis Rihards fon Dikers no Berghofas (''Richard von Dücker a.d.H. Berghof'', 1847.-1932.); Minhenes Mākslas akadēmijas profesors Eižens fon Dikers (''Eugen von Dücker'', 1841.-1916.). |
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā Pasferes (''Pastfer''), Lekveres (''Ladigfer, Laydickfer''), Kojes (''Kau''), Entu (''Engdes''), Kigatsas (''Kuikatz''), Penujas (''Penniküll''), Dīķeru (''Puderküll''), Helenurmas (''Hellenorm'') u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā Pasferes (''Pastfer''), Lekveres (''Ladigfer, Laydickfer''), Kojes (''Kau''), Entu (''Engdes''), Kigatsas (''Kuikatz''), Penujas (''Penniküll''), Dīķeru (''Puderküll''), Helenurmas (''Hellenorm'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 2. janvāris, plkst. 14.42
baroni un grāfi fon Dikeri (vc. von Dücker., kr. фон Дюкер) - vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā kā Vācu ordeņa brāļi un vasaļi - ieradās XIV gs. Līnijas aizsācējs ir fogts Everts (Ewert Duker). 1634. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas karalistes bruņniecības matrikulā. 1711. gadā Karls Gustavs fon Dikers (Karl Gustav Düker) kļuvis par Sebas brīvkungu (Freiherr zu Säby), bet 1719. gadā saņēmis grāfa titulu (Graf zu Jacobsberg). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Daugavgrīvas pils komturs (1421.-1422.) Ditrihs fon Dikers (Dietrich Dücker); Zviedrijas feldmaršals Karls Gustavs fon Dikers (Karl Gustav Düker, 1663.-1732.); lielkņaza Pētera kambarkungs un hofmaršals Heinrihs fon Dikers (kr. Генрих фон Дюкер, vc. Heinrich von Dücker, 1710.-1770.); Krievijas flotes admirālis Rihards fon Dikers no Berghofas (Richard von Dücker a.d.H. Berghof, 1847.-1932.); Minhenes Mākslas akadēmijas profesors Eižens fon Dikers (Eugen von Dücker, 1841.-1916.).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā Pasferes (Pastfer), Lekveres (Ladigfer, Laydickfer), Kojes (Kau), Entu (Engdes), Kigatsas (Kuikatz), Penujas (Penniküll), Dīķeru (Puderküll), Helenurmas (Hellenorm) u.c. muižas.
